mēness feja's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Saturday, March 1st, 2003
| Time |
Event |
| 4:14p |
Bet-a
Mēs bijām tik līdzīgas, ka mūs varētu noturēt par māsām. Atšķirība bija viņas lokanais, kaķiskais augums un lielās acis, kuras vienmēr meta ziņkārīgus skatus. Viņas acis vēstīja par to, ka pasaule ir neatkārtojama un interesanta. Paskatoties uz viņu, vienmēr likās - tūlīt kaut kas notiks.
Mūsu izturēšanās, domāšana sakrita. It kā viņa būtu es un es - viņa. Varbūt mēs bijām kaut kas viens, sadalīts divās daļās? Nē, tas jau būtu par daudz prasīts no Visaugstākā, viena īpašība padarīja mūs dažādas. Īpašība, kuras dēļ es viņu apbrīnoju. Viņas spēja vienmēr aiziet, kad ir pienācis īstais laiks, nepārkāpjot robežas, un atgriezties kā karalienei, pie kuras kājām visi uzreiz krita. | | 4:51p |
Bitch
Tā kuce man krīt uz nerviem.
Man visas kuces krīt uz nerviem, jo viņas visas man grib atņemt Viņu.
Arī mana labākā draudzene. Viņa uz Viņu skatās tik kārām acīm.
Un tad uzradās tā mauka, grozot savu gurnus un mirkšķinot zilās acis, viņa jāteniski uzsēdās Viņam virsū, bet es zinu, ka viņa to darīja, lai ieriebtu man. Viņa redzēja, kā es lūkojos uz Viņu, bet mani paralizēja bailes, kaut kas stāvēja starp mums, kāds nepiedodams notikums.
Nespēju noskatīties, kā viņa spēlējas ar manu Viņu, nikni samiedzu acis un izgrūdu kaut ko nepiedienīgu par viņu. Viņa piecēlās un lēnām nāca uz manu pusi, viņas acu skatiens bija kā čūskai, es nespēju novērsties un jutu kā sāk trīcēt rokas, man likās - viņa pienāks pie manis un saskrāpēs man seju. Viņa lēnām pieliecās pie manis, paņēma manu galvu savās rokās, ar acīm iznīcinoši nopētīja un piesūcās man. Es jutu viņas lūpas un mēli, viņas matu pieskārienus manai sejai un viņas rokas, kas slīdēja pa mani.
Es ienīstu to kuci - viņa mani pazemoja, likdama izjust kaisli. | | 5:04p |
Lēdija L.
Es redzēju mežsargu un to, ka viņš mani nogulda uz žagaru čupas un izdrāž kā suni.
Nē, es neesmu vainīga pie šiem sapņiem.
Es neesmu vainīga pie tā, ka viņš mani izmantoja savām seksuālajām spēlītēm, kad man bija pieci gadi.
Es neesmu vainīga pie tā, ka kopā ar Sarkangalvīti un Vinniju Pūku manā grāmatu plauktā bija arī Lēdijas Čaterlejas mīļākais, Mīlestības vārdā un citas tamlīdzīga satura grāmatas.
Es gan ilgus gadus uzskatīju sevi par vainīgu. Bet mūsdienās ir sastopamo labi psihologi, kas palīdz. Lai gan sapņi ir palikuši, un dažreiz mīlējoties man gribas, lai pret mani izturas kā pret lēdiju Čaterleju.
//mājas lasīšanai D.H.Lorenss - Lēdijas Čaterlejas mīļākais |
|