|
26. Aug 2004|16:44 |
Remonts
Ar lielu pindzeli pa sienu
Krāsoju atmiņas
Baltā krāsā!
Cerot - tās paliks tādas
Nemanāmi aizmirstas – baltas
Ar līmi līmēju
Atplēstās malas,
Cerot salīmēt izjukušo...
Ar āmuru sienā iesitu naglu,
Lai kā vienīgās atmiņas
Paliek smaidošais portrets
Pēctam te sēžu dzerot alu
Lūkojos baltajās sienās,
Melnbalta portreta smaidā,
Bet atmiņas - neizdzēšams stāsts,
Seko man pa pēdām..
No tām man neaizbēgt,
Nav censties vērts...
Nepamet sāpes un skumjas,
Par reiz laimīgo portretu,
Bet viss mainās - un es visam līdzi,
Kaut atmiņās kavējos,
Vairs nav kā bija
Un es esmu cita
Atmiņas aizkrāsotas,
Sapņi paliek |
|