| ;o) |
28. Jun 2004|23:50 |
karstas asaras pār vaigu...acis sāk graust sropstutuša.. tāds savāds tukšums.. kliedzoš tukšums.. lēnām zaudē jēgu tam kam dzīvo..lēnām saprotu ka tikai eksistēju..pārāk daudz ko vēlos.. pārāk daudz prasu no citiem.. jāsamierinās ir ar mazumiņu un jāpriecājās par to pašu ir.. tie;si tā.. un tagad ir jāsaņemas un jāpasmaida.. un tas ir iespējams.. kaut šķiet neizdarāmi..
hmm izdevās.. pasmaidīt..;o) |
|