| atkal nāk atpakaļ, tas no kā es aizbēgu. |
[23. Okt 2004|20:17] |
| [ | mūzika: |
| | L'ame Immortelle | ] |
Tas, kas agrāk bija mans glābiņš. Tas, kas man deva to emociju un izjūtu daudzumu un piesātinātību. Tas, ko es apslāpēju sevī, tikokā izrāvās ārā! Es turu grožos sevi, es neļaujos tam. Bet teksts - vaajums un speeks kopaa [mans vājums ir sāpes. nodarīt sāpes.. sev] tas man liek apdomāt un apšaubīt visas teorijas un iemeslus, kas tika radīti un iestāstīti, lai nedarītu to. |
|
|
| miers |
[23. Okt 2004|23:34] |
nedaudz palutināju sevi -
Vanna, karsts ūdens, žāvētas rožlapiņas, daudz citu ziedu, nedaudz rožu eļļas.. sveču gaisma.
pārdomas, tās pat tur nelika mieru. tik daudz kas ir, notikumi lietas apziņa, cilvēki, bet kaut kā trūkst.
iegremdējoties ūdenī.. lietus lāses vairs nevarēja dzordēt sitamies pret logu, tur biju tikai es, mans prāts sitās līdz ar mani sirdi.. pa retam spēju sadzirdēju pati savu kluso elpu, bet sirds, cik strauji tā sitās.. tur biju tikai es.
vesela stunda priekš sevis, relaksācija domas... bet tā ar neradu atbildes uz jautajumiem nesapratu - kā man trūks, kā lai tiek galā ar šo trūkuma sajūtu!
skatoties, kā pa ūdens virsu peld ziedi... šis aromāts.. miers labsajūta, savā ziņā bauda.
visas ziedlapas skalojot nost no ādas es centos līdz ar tām aizskalot visu, kas mani moka.. tikai nezinu vai sanāca.
tagad izlienot no vannas nav vēlmes pat apģērbties, jo tas viss vēl mani ieskaij, tās sajūtas un maigums.. |
|
|