|
24. Dec 2004|00:30 |
neizprotama vēlme kaut kur doties... vai palikt te.. iemigt, bet būt nomodā...
es nejūtos te iederīga visas attiecības, tās man ir nepieņemamas, cilvēku attieksme! tas man lēnām sāk uzdzīt riebumu... gribās ko vairāk, ko citu, ko tīrāku, nepieredzētu. bet ne to kas man ir, un kas varētu būt..
hmmm izsmiekls, par to paliek mans saprāts, mans augums - pazemotības radīts, nav tā, kā jābūt.. |
|