|
12. Nov 2004|18:16 |
nosalušām pekām te sēžu.. un domāju, kas tālāk būs! ik pa mirklim ceru uz kādu sapni, a varbūt tomēr! es nespēju izturēt sajūtu, būt pakļautai, kaut vai mirkļiem man tas patīk. ko es daru ar avu dzīvi?! uz šo jaut nu es diemžēl nesmu spējīga atbildēt...
šodien unītī iegāju, redzēju bariņu ''mataino'' cilvēki labi zināmi, bet sen nesatikti! es noliecu galvu, ieurbos ar skatienu savos zābakos un devos viņiem garām, tā kā cītīg biju nomaskējusies gaišās drēbītēs protams viņi mani neatpazina, tā pat bija labāk.. es slēpu seju un kautkas it kā manī salūza... |
|