"Izdomā jaunu valodu, kas saprotama katram. Uzkāp Brīvības statujā. Sniedzies pēc neaizsniedzamā. Esi naivs, nevainīgs, bez cinisma, it kā nupat būtu nolaidies uz zemes (un tā jau arī ir, tā ir ar mums visiem), pārsteigts, par to, kam esi uzkritis virsū. Raksti dzīvas avīzes. Esi reportieris no kosmosa, kas raksta kādam augstākam redaktoram, kurš pieprasa pilnīgu atklātību un necieš plātīšanos. Raksti bezgalīgu dzejoli par savu dzīvi uz zemes vai citur. Lasi starp rindiņām. Domā garas domas īsos teikumos. Pretojies daudziem, klausi reto. Slepus atbrīvo jebkuru būtni, kas ieslodzīta krātiņā. Strādā uz robežas, ja vari tādu atrast. Piesargies, lai Tavs prāts nav tik atvērts, ka izkrīt smadzenes. Izkāp no skapja. Tur ir tumšs. Būt dzejniekam 16 gados ir būt 16 gadus vecam. Būt dzejniekam 40 gados ir būt dzejniekam. Esi abi divi. Mosties un čurā, pasaule deg. Lai Tev jauka diena."

Visiem bijusi identitāte, mums jāmeklē, mums krīzes, mums kompleksi. Šis tam uzčurā. Pie sienas un no galvas. Allez!