Ar smīnu uz lūpām un krietnu nihilisma devu sēžos K Suns brūni polsterētajā krēslā, lai kārtējo reizi pierādītu sev, ka patiesi skaistu mīlas stāstu uz ekrāna attēlot ir teju neiespējami, ja māc vēlme izvairīties no salkani vulgāras pēcgaršas. Un kļūdos, sev par prieku.
Nav triviāls stāsts par nelaimīgu mīlētāju, kas dialektiski pārtop par ļauno vīru - atriebēju. Nav sievas - krāpnieces, kas pati izpelnās cietējas lomu. Nav melns un balts. Nav labs un ļauns. Ir tikai cilvēcīgas jūtas, domas un rīcība uz eksistenciālu apstākļu (20tie gadi Ķīnas vidienē ar holeras epidēmiju bonusā nav nekāda medusmaize) fona, kas rada nepārspējamu patiesuma efektu un ticību stāstam. Un nianses, akmansdievs, nianses! Acu skats, grāmata tiek nolikta malā, plauksta viegli noglauda gultas pārsegu un gaisma tiek nodzēsta. + Nortons ar savu pilsētas intelektuālā dendija tēlu un ik-epizodes-platmales-nomaiņu liek tirpiņām skriet pār muguru un ierindot sevi "acteur actuel" listē.
Viscilvēcīgākais "lovestorijs". Ar visu no tā izrietošajām sekām. Arī attiecībā uz skatītāju.

Plusiņš sadaļā Romantika / Drāma.