Gribētos āķīšus, aiz kuriem aizķerties, bet Septembris slīd klāt kā sviests pa pannu. Un nav pat žēl. Gandrīz vai uzpļaut visam un visiem, vienlaicīgi netrāpot nevienam un nekam. Tīri neparasta & nebijusi sajūta. Netīri parasta vēlme to atzīmēt. Vienīgi nesanāca tā smuki, sanāca tā - šļupstot. Piedodiet.
Bet Augusta beigās sola zvaigžņu lietu.
Pū-tī-vit!
Pasaka pašam - Komentāri
(belle_de_jour) wrote 5. Augusts 2007, 23:23
Piejūras klimats apnicis.