urn:lj:klab.lv:atom1:belaabelaabelaabelaabela2@inbox.lvbelaa2020-07-06T18:32:58Z2020-07-06T18:32:58Zurn:lj:klab.lv:atom1:belaa:318812020-07-06T20:30:002020-07-06T20:30:002020-07-06T18:32:58Z2020-07-06T18:32:58ZNonācu pie secinājuma, ka gribu uzrakstīt savu dzīves solījumu savam vīram.... kaut arī gads drīz būs garām,no mūs kāzu dienas, bet jūtu šis ir tas īstais laiks un mirklis, kad viņam ir jātop!!!!urn:lj:klab.lv:atom1:belaa:316552020-07-06T20:27:002020-07-06T20:27:002020-07-06T18:27:48Z2020-07-06T18:27:48ZNoliekot savu ego malā es saprotu, ka nav vairs es un man, bet ir mēs un mēs esam viens otram iedoti un tas ir mūsu liktenis ar kuru mēs cīnāmies kopā......urn:lj:klab.lv:atom1:belaa:310862020-07-05T18:39:002020-07-05T18:39:002020-07-05T16:40:26Z2020-07-05T16:40:26ZDzīvot mūžīgās cerības, ka kaut kas mainīsies nu jau ir muļķīgi.. nekas nemainīsies, tās ir mūsu dumjo sieviešu mierinājums….urn:lj:klab.lv:atom1:belaa:304522020-06-26T20:37:002020-06-26T20:37:002020-06-26T18:39:27Z2020-06-26T18:39:27ZKarstums un alerģija!!! Jo lielāks karstums, jo vairāk es saprotu, ka esmu pilnībā ziemas cilvēks... Man labāk tās sniegotās ziemas... Alerģija arī moka nost... Izdarīto darbu saraksts: 0 apaļa 0urn:lj:klab.lv:atom1:belaa:293162020-06-22T16:53:002020-06-22T16:53:002020-06-22T14:55:20Z2020-06-22T14:55:20ZKā var sanākt tā, ka viens cilvēks var radīt un iedot tik daudz vilšanos…. Manā uztverē vilšanās ir pati drausmīgākā sajuta uz visas pasaules….urn:lj:klab.lv:atom1:belaa:287672020-06-20T18:57:002020-06-20T18:57:002020-06-20T16:57:14Z2020-06-20T16:57:14ZReizēm pienāk tāds brīdis, ka saproti, ka viss, kas šobrīd ir nepieciešams ir pasēdēt un padomāt……jo saproti, ka pasakot tas, kas uz mēles var nodarīt vislielāko kautējumuurn:lj:klab.lv:atom1:belaa:276842019-02-24T14:00:002019-02-24T14:00:002019-02-24T13:14:17Z2019-02-24T13:14:17ZŠobrīd dzīve ir tāds smagāks posms ar kuru man ir pagrūti tikt pašai galā. Paskaidrot pat īsti nesanaks, jo līdz galam vēl neesmu visu noformulejusi. mēģinu drīzāk redzēt to labo un kā viņs saka mazā nāc ar iebildumiem pie manis!!! Es dzirdu ko viņš saka, bet es esmu sieviete, kurai vajag uzmanību, nevis visu laiku būt vienai. Protams, katram vajag savu brīvo vietu un laiku, bet ko darīt, ka viņs darbs ir visas dienas garumā un mēs esam novirzīti uz pēctam? Kas ja tas pēctam tā arī nepieāk? tā ir tāda cīņa ar veijdzinavām! tātad, lai galīgi neieslīgtu bezcerība es mēģināšu pierakstī tās lietas, ka uzlabojās un tad paskatīties, vai es šobrīd meklēju kašķi bez iemesla vai arī tiešām tā problēma ir tik liela, kā es to redzu šobrīd:<br />1. katru dienu atnāk mājās!!! Nedēļu, ka tiešam ierodas mājās.<br />2. Mēģina sakārtot savu bardaku! Iepriekš es sabāzu lietas pa pakšķiem.urn:lj:klab.lv:atom1:belaa:274152018-11-22T15:29:002018-11-22T15:29:002018-11-22T14:37:22Z2018-11-22T14:37:22ZNekad sevi neesmu uzskatījusi par kaut ko brīnumainu, drīzāk tāda parasta, bet lai kā ir bijis sevi mīlējusi esmu vienmēr. Vakardien daudz ko apdomaju un sapratu ka tieši mīlestību pret sevi esmu pazaudējusi. Cieņu un sevisērtēšanu un tas ir tik sāpīgi apzināties, ka to, kas man ir bijis esmu apsalūti pazaudējusi un tagad jasāk no jauna sevi meklēt un saprast un iemīlēt.....urn:lj:klab.lv:atom1:belaa:272952018-10-05T21:37:002018-10-05T21:37:002018-10-05T19:51:49Z2018-10-05T19:51:49ZPārlasīju saus vecos postus un pat apraudajos, cik viss tas man tomēr ir ietekmējis... jā viss tas ir pagājis un nav vairs manā dzīvē, esmu citā vietā dzītā pilsētā, ctā situācijā, bet sajūtas līdz galam nav aizmirstas.<br />Kāpēc ir tā, ka kāds dzīvē atstāj tādu iespaidu, ka ienkārši liekas, ka aizmirs nespēsi nekad....<br /><br />pēdējā mūsu sarakste ar T ir tā iesēdusies manā galvā, ka tas grauj iekšēji vēl joprojām, kāut arī tas bija pusgadu atpakaļ?<br /><br />T: Tu takš dabūji, ko gribēji, bet neeziklausās, ka esi tik laimīga, kā man gribētos dzirdēt, kas pie vainas?<br /><br />Es: Nē, nē Tev tikai tā liekas....<br /><br />T: Zini es tevi vēl joprojām mīlu un nožēloju savu nepareizo izvēli, par ko tagad dārgi maksāju. Es izdarīju tā lai lapāk citiem, bet nevis man un tagad esmu pateisi nelaimīgs, nekam nav jēja, lūdzu sāksim visu no sākuma, kā pieauguši cilvēki....<br /><br />Es: Piedod, bet manī vairs nav to sajūtu.... lūdzu piedod....<br /><br />T: Es |loti ilgojos pēc tevis.....<br /><br />Biju viņu netišām satikusi uz ielas un tad man nebija apsalūti mazāko vēlmju viņu apskaut vai mēģināt visu vēlreiz tika sagrauts viss tā līdz pamatiem tā kā pēdejā drupača tika ieslaucīta grāvī, lai atkal varētu augt zāle....<br /><br />Zāle uzauga, bet nespēju saprats, kāpēc ši pēdēja mūsu saruna mani vēl joprojām sēž, droši vien tāpēc, ka viņam ir taisnība, bet negribu pati sev to atzīt, bet muļķīgi ticu, ka viss mainīsies, bet ar katru dienu saprotu, ka tas ir tads stulbums, ka lēnām jau mīlestība ar izplēnī..... Ai nesaprotu, pati sevi...urn:lj:klab.lv:atom1:belaa:269702018-09-28T13:43:002018-09-28T13:43:002018-09-28T11:44:10Z2018-09-28T11:44:10ZTikai mieru un vēlreiz mieru savādāk čainieku rauj nost!!!!urn:lj:klab.lv:atom1:belaa:266512018-09-26T13:01:002018-09-26T13:01:002018-09-26T11:11:41Z2018-09-26T11:11:41ZŠodien pārkāpu sev pāri un mēģināju iegūt papildus info, no draugiem. <br /><br />No viņa drauga garās sarunas prātā ir iespiedies teikums, kas neatāj mani : " Vai ir iespēja, ka tu viņam vari piedot?"<br /><br /><br />Saruna ar viņa draugu, bija, kā medus spainis lielajā darvas mucā, bet viņa ienesa manī mieru, par kuru es tik ļoti lūdzos. Pēc sarunas liekās ka dvēseli nomazgāja. Sākumā ļoti šaubījos vai zvanīt, jo dzirdēt kārtējos melus nespēju, bet saruna bija ļoti gara un kā īstās zāles manām sāpēm. Pēc ilgiem laikiem likās, ka neesmu viena, protams ar pratu, jau sapratu, bet tā nejutos pēdējos mēnešus.<br /><br />Es izbaudu šo mieru, ar visu savu miesu un dvēseli!!!!!!urn:lj:klab.lv:atom1:belaa:264922018-09-26T12:36:002018-09-26T12:36:002018-09-26T10:45:40Z2018-09-26T10:45:40Z.....<br />un tā vienmēr, līdz brīdim pienāk tas mirklis kad vairs paliek tikai "."<br />Kāpēc mēs saprotam kļūdas tikai kad vairs nav atpakaļ ceļa? Mēs nodaram pāri, pat nedomājot, kā jutīsies otrs?<br /><br />Kapju uz tā paša grābekļa jau otro reizi un apsalūti nesaprotu, kas man jāiemācās, kādi secinājumi jāizdara. Var jau but, ka esmu tam visam pa stulbu un nekad neiebraukšu, bet tas viss nav man pieņemams. Ne prāts, ne sirds neņem to pretī. KĀ no kaut kā skaista var uztaisīt tādu mēslu kaudzi. <br /><br />Mūžīgā piedošana, kam tas vajadzīgs, ja tiek turpināts darītkā iepriekš un neko nemācās un nesaprot. Kā var likt uz spēles par ko pats tā cīnijās? <br /><br />Esmu tik ļoti nogurusi no tām visām spēlēm un izlikšanās, cīņas.urn:lj:klab.lv:atom1:belaa:262082018-09-04T20:31:002018-09-04T20:31:002018-09-04T19:09:41Z2018-09-04T19:09:41ZReizēm mēdzam safantazēties un kad nofantazijām ieklūstam realitāte ir tāds pasmags aplauziens, ka pat nezinu ko darīt iet prom, cerēt ka paliks labāk (kaut skaidri apzinos, ka nav mums tāds vecums, ka mēs varēsi sevi izmain;it ne es ne viņš). Ja ir skaidri janoformulē, kas tad ir pa vainu, patnezinu, ka to visu noformulēt. Zinu, ka visspirms jāsaliek viss pa plauktiņiem, lai ir skaidrība, kas un kā, bet šobrīd liekas, ka pretenzijas ir vairāk nekā spēju visu salikt kopā. |pat nezinu, ka ir labāk, ka esam mājās kopā vai kad esmu ar bērnu viena. Laikam jau teikt, ka mums ir labās dienas un ir sliktās dienas būtu vispareizāk, bet cik tad ilgi tā varēšu ar labām dienām un sliktām (zinu, ka tā ir visiem, ka ir kašķi un super laiks kopā), bet nesen pieķeru sevi pie domas, ka laikam vairs vienk;arši nemāku dzīvot kopā, viss ir pierasts darīt vienai pašai un te stāv super spītīgs cilvēks preti un liekas ka esmu iespiesta kaut kados rāmjos, kuros, vienarši nemāku būt! <br />Galvā iespiedies bijuša teksts: tu neizklausies nemaz tik laimīga, kaut teicu arī, ka nee tev nav taisnība lēnām sāku piekrist viņa teikumam un tas mani sit ārā dubultā. Jā zinu, ka es pati piekritu un to nenormāli gaidiju un tiešām biju pārlaimīga, kas notika????? tā visa bija ilūzija, fantāzija..... šobrīd ir nenormāla vilšanās un tā ir tik liela, ka pat nezinu kur mukt!!!! Bet var jau būt, ka tā ir tikai mūsu sliktā diena un rītdiena būs mūsu labā diena, jo dienās ka viņš ir mierīgs mani paceļ spārnos teikt, ka jūtos pārlaimīga būtu pat par maz.... kā es tā varu būt atkarīga emocionāli no kāda. Nekad iepriekš nenoviena tā emocionāli neesmu bijusi atkarīga... tā sajūta.... tāda, kas grauž līdz kaulam un pati nesaprotu. <br /><br />ar viņu jau runāts, bet viņš nesaprot un es saprotu, ka tā emocionālā atkarība ir tikai man no viņa, bet ne otrādi!!!!<br /> pat nezinu vai vairs tur daudz gribu runāt, jo tās ir divas taisnības un mēs viens otru nesaprotam neredzam, nedzirdam, ja tā varētu teikt. <br /><br /><br />Bardaks galvā.... zinu... viss jāsāk ar sevi!!!!!!!urn:lj:klab.lv:atom1:belaa:261062018-05-26T18:18:002018-05-26T18:18:002018-05-26T16:40:06Z2018-05-26T16:40:06ZSievietes būtība ir neizprotama pat pašām sievietēm! <br /><br />Vienmēr cenšos kontrolēt savu muti un emocijas, bet reizēm emocijas dara savu un pēc tam jāiet un jāatvainojās, jo saprotu, ka atbildēju emociju iespaidā. Reizēm gribas, lai viņš vienkārši izlasītu manas domas un nebūtu nekas jasāka, bet viņam viss ir skaidrs tikai paskatoties uz mani, bet nē tā dzīvē nenotiekas! Un tātad sadusmojos uz savu mīļoto vīrieti un izplāvu pirmo, kas prātā " dari, kā gribi". Protams, ka tas tikai tāpēc, ka kārtējo reizi viņš pats kaut ko izlēma, bet man ne vārda nepateica un tad brīnās, ka rezultāts ir savādāks. <br />Neesmu no tām, kas ilgi staigā un dumsojās,bet vienmēr atvainoties arī sāk apnikt. Šories situācija atrisinājās bez lielas skaidrošanas un par to, jau esmu ļoti pateicīga, bet reizēm gribas, lai viņš vairāk mani saprot, kaut arī skaidri saprotu, ka es sūdzēties nu dien nevaru, bet reizēm mēs tiešām no divām dažādām planētām, kuras viena no otras nesasniedzami tālu!!!urn:lj:klab.lv:atom1:belaa:257492018-05-20T00:27:002018-05-20T00:27:002018-05-19T22:30:49Z2018-05-19T22:30:49ZDīvaina tā mīlestība... Ciest nevaru ilgoties un skumt. Zinu, ka tas viss pārejošs, bet reizēm kaukt gribas no vientulības un ilgām. Zinu jau ka neesmu viena, bet sajūta tā grauž man līdz kaulam, līdz pašam dziļakajām sirds stūrītim.....urn:lj:klab.lv:atom1:belaa:253762016-08-27T22:02:002016-08-27T22:02:002016-08-27T20:07:31Z2016-08-27T20:07:31ZSaka, ka laiks dziedē.... Man jau tagad liekas, ka tas tā nav. Ir pagājis laiks, bet es vel joprojām atceros, ka smaržoja, ka izskatījās, ka bija. Nē, nedzīvoju atmiņās, tikai nenormāli ilgojos. Reizēm liekas, ka viss apstājas, nav, ne labs, ne slikts, ne balts, ne melns tāda viena kopēja masa. Skrieni, dari, bet bez vēlmes. Dari, jo tā vajag:( Tā gribas atkal sajust to dzīves garšu, smaržu, dzīves elpu...urn:lj:klab.lv:atom1:belaa:252452016-05-29T19:03:002016-05-29T19:03:002016-05-29T17:45:13Z2016-05-29T17:45:13ZIr ilgs laiks pagājis, bet liekas ka saule vairs nespīd. Tāda pelēka lietaina diena un šķiet ka lietus nomazgā visu r cerību, ka nomazgās visas bēdas un dusmas, un aizvainojumus, bet labāk nepaliek. Saka jau ka laiks dziedē visu, bet kāpēc pēc tik ilga laika nav labāk, bet ir sliktāk. <br />Patiesi un no sirds vairs nesmejos prieku maz, kas sagādā, bet vel jau šis tas iepriecina mani. Liekas ka laiks apstājies, ka nekas neiet uz priekšu, bet paliek sliktāk, bet labāk nekas nav palicis. <br />Draugi, kas bija vairs nav un nebūs, jo sāpīgu dunci mugura sajutu iedūries. Pirmo reizi dzīve patiesi sajuta, ka tas ir, kad mugurā iedurts duncis sajūti tas pirmatnējās sāpes un pēc tam to sūrstošo sajūtu. Dzīve ne reizes neesmu tā vīlusies nevienam vairs nevar uzticēties un ticēt tikai sūrst. Pat pēc tādas viltības un aizmugurējā gājienu mani nav dusmas drīzāk motivācija izdarīt pēc iespējas ātrāk visu iespējamo, lai tādus cilvēku no savas dzīves izstumt. Tādi cilvēki mana dzīve nav vajadzīgi, ja naudas dēļ tā rīkojas. Ja, nu laiki gan dīvaini, ka naudas dēļ nekas nav vairs svarīgi ir tikai nauda un vara. To es īsti nevaru pieņemt. Nauda nāk un iet, bet cilvēki paliek, sāpes paliek, nodevība paliek, laime, mīlestība, ticība, cerība paliek tas viss paliek un nekas cits, bet ne nauda. <br />Saprotu, ka dzīve bez draugiem nevar, bet ar tādiem ar man vairs nav pa ceļam. Kad kāds aiziet, kāds atnāk ticu, ka manā dzīve atnāks draugi, kas mani nenodos un nepievils, bet būs draugi. Sāpīgi? Pat ļoti šobrīd, jo no tiem draugiem neko tādu negaidīju......TEV!!!!urn:lj:klab.lv:atom1:belaa:248982016-01-24T15:04:002016-01-24T15:04:002016-01-24T14:20:47Z2016-01-24T14:20:47ZIr tik daudz vārdu un domu, kuras Tev neesmu pateikusi... Ir tik daudz asaru un sāpju, kuras uzjundī no jauna un jauna.. Es nekad neiedomājos, ka Tu mani tā sāpināsi. Tu mans stiprais, emocionālais vīrieti. Tu man nozīmēji daudz un nepaiet dienas, kad manas domas aizķeras pie Tevis. Es zinu Tev nav viegli, zinu, ka Tu ļoti pārdzīvo, zinu ka mums kopā bija ļoti labi un tanī sestdienas rīta Tu manu dvēseli salauzi, kaut kas tanī mirklī manī nomira.. Nomira ticība, cerība, nākotne ar Tevi. Tu mani izmeti kā nevajadzīgu lietu ārā... Tanī sestdienas rītā pat manas dusmas un sāpes nomira, viss, kas saistās ar Tevi nomira manī, bet man paliek atmiņas tās foršākas, kurās mēs tikāmies un laiks apstājies priekš mums. Tas laiks, kas piederēja Tev un Man. Tanī laikā bijām tikai mēs divi un mēs izbaudījām to. Manās atmiņās ir palicies, kā mēs smējāmies un izbaudījām katru mirkli, kas piederēja mums.....<br />Es atcerēšos, kā tu uz mani skatījies, kā pieskāries, kā apskāvi un kā mīlēji mani..... Tās atmiņas nevarēs man atņemt neviens.<br />Es atceros, kā tu man vienmēr teici : "Es zinu ka esi te un ar Tevi viss kārtībā", tā arī es šobrīd zinu, ka tu esi te un sargā mani, kaut arī ne fiziski blakus....<br />Tu zini cik šobrīd mums ir grūti, bet tas paies un būs diena, kad atkal varēsim smaidīt....<br />Zini domās esmu ar Tevi un neaizmirsīšu..... Mīlu, skumstu....urn:lj:klab.lv:atom1:belaa:248142015-12-13T13:12:002015-12-13T13:12:002015-12-13T12:15:43Z2015-12-13T12:15:43ZRīts sakas ar slimu bērnu. Trakums, dikti cerēju, ka mums tas vīrus garām aizies, bet nekā:(((( būs bērnam muļķiku diena :))urn:lj:klab.lv:atom1:belaa:245112015-12-11T23:41:002015-12-11T23:41:002015-12-11T23:05:12Z2015-12-11T23:05:12ZSveiki.<br />Jauna diena jauni prieki un dusmas. Saprotu, jau ka dusmas šajā dzīves posma ir kļuvušas jau par neatņemamu sastāvdaļu, kas man pašai nu nenormāli nepatīk, bet uzcepusies ne pa jokam. Lai tur vai ka gribas sākt ar patīkamo mana dzīve, un tātad: mans mīļotais Vīrietis ir ticis ara no slimnīcas gultas, bet ir iedzīvojies saaukstēšanās posmā, bet tajā visa pozitīvais ir tas ka šodiena be kašķiem ar mīļumu un maigumu un mācamies cienīt vienam otru. To es mācu pašai sev, jo esmu kļuvusi tik skarba un kašķīga nu ka tāda pat nezinu cik sliktu vārdu var sev piedēvēt , bet un ka vajag. Vel pozitīvais, ka lidz pašam vakaram nejutos nokaitināta, pat vairāk priecīga un laimīga :))))<br />Tātad, kas mani ta nokaitināja mans ex... Vai vispār ir iespējams palikt labiem draugiem???? Agrāk domāju, ka jā, tagad vairs nezinu gan. Cenšos tas savas ambīcijas likt pie malas, bet nu gan daudz viņš atļaujas un tātad. Māja kura vins dzīvo ir atsevišķa vēlas telpa, kura savu vešiņu mazgāt . Vakar atbraucu un šis man iedod maisu ar netīram drēbēm un tekstu, ka netiek telpa iekša un vai varu izmazgāt pie sevis šo vienu maisu. OK nav problēmu . Vakar jau visu samzagaju un šodien saņemu zvanu ka telpa iekša netiek un lai braucu pie viņa ka vajag man izmazgāt darba drēbes. It ka jau nav problēma, bet tas vienmēr ar cementiem un skrūves aizmirstas utt. Uz ko es saku, ka īsti šoreiz palīdzēt nevarēšu uz ko saņemu dusmīgu ka neko nevajag utt. Bet stulbākais tas ka mēnesi atpakaļ pats zvanīja un lielījās ka drēbes darba mazgās kaut kāda kompānija un lielījās ka traks. Un kur tad tagad ta firma ir, kad es saku viņam klau Tu taču teici, ka darba mazgasi uz ko atbilde bija ka nav veļasmašīnu . Ha nu ko tad man meloji???? Cepiens jau ka visu laiku pieķeru melos lielākos, mazākos, bet melos! Nu kāda velna pēc Tev jāmelo, lai man liktos, ka esi labāks, bet es taču 4 gadus kopa nodzīvoju dienu diena un visus trikus jau zinu. Man jau liktos kaut kāds wow, ja saktu teikt taisnību, bet ne muld ka pa ķešu, nu kāpēc ta vajag???? Es taču nemeloju un saku ka ir..... Tas mani gan sadusmoja, gan apbēdināja. <br />Bet gribas beigt uz pozitīvas nots. Mana maza princese šodien mani iepriecināja, ka pati sakārtoja savu istabu un es pateicu, ka ir riktīgs malacis, jo māt savu majdzīvnieku apbuzinaja un sakopa:))) par to neviltots prieks man ka mammai.urn:lj:klab.lv:atom1:belaa:243122015-12-10T22:38:002015-12-10T22:38:002015-12-10T22:16:51Z2015-12-10T22:16:51ZHeija hopsā!!!!<br />Mazgājos dušā un saprotu nu ir galīga tūtā ar emocijām un notikumiem. Mazgājos un domāju, ka vajadzētu kaut kur pierakstīt, kas notiek un meklēt manu dusmu iemeslus un te pēkšņi, ka ar bomi pa galvu es takš čībiņā sen neesmu neko raktījusi. Tā nu sanāk ka pati saputrojusies skrienu uz šejieni, ka pie tādas vecas labas draudzenes, kurai uz pleca var savu pinkšķi atstāt.<br />Ielogos cibiņā un liels bija mans izbrīns ka pēdējais ierakst pagājušo gadu, aaaaaaa nu gan šoks!<br />Nu ko tātad liekam jaunu bildi iekšā, kas tad mana dzīve notiekas. Ka jau bija iepriekš savu Tēva zemi veljoprojam esmu pametusi un sirdi tā arī paliek plika tēva zeme :( negribas braukt uz Latviju sajūtas, ka nav ne īsta vieta , ne laiks, bet ne par to šis šīvakara ieraksts.<br />Tātad īsuma ar vienu jaunskungu katrs aizgājām pa savu dzīves ceļu, bet komunicējam gan dikti daudz. Šodien pat sacepu vistiņu un ievedu, lai jau tam vīrietim tiek tā smalkā sieviešu enerģija :) Bet nejau tur tas dusmas radās viss sakas četras dienas atpakaļ un tātad :<br />Ir man te viens pat nezinu ka nosaukt piegulētājs , pie staigātājs, palaga dalītājs, vai vienkārši mīļotais cilvēks. It kā jau varētu saukt par manu vīrieti, bet ka jau vienmēr ir kāds stulbs, bet....nu galīgi nesaprotamies 10 mēnešus strīdamies- salabjm un atkal. Nu ir ka jau tas visiem dzīve notiek, bet ne tur tā sāls, mēs kad kašķējamies tad tas uz dienām 4, kas lielāko tieši beidzas ar slimnīcas apmeklējumu..... Nē nē rokas neviens nepalaiž , bet no stresa vēdersāpes utt. Vakar tā jau bija mani nokaitinājis, ka gāju padzīvoju un uzvilkos ka pūķis un gala rezultāta savas dusmas un sava cepšanas momenta ar pieri ietriecos durvis. Burvīgs skats tagad uz pieres paveras smuka sarkana svītra ar zilumu rinķi. Vīrietis cīnās ar vēdersāpes šobrīd slimnīca :(( saucas padiskutejam par jautājumiem. Tagad rakstot pašai uzdodas jautājums nu ka ta var sakašķēties ?????? Un galvenais par ko???? Smieklīgi viss sakas es viņam uzrakstīju ka ilgojos un mīlu viņu uz ko viņš atbildēja es sapratu, ha ko nozīme es sapratu. OK atzīstu katrs nākam no savas valsts un ar saviem tarakaniem, ka nekā mums vairs nav 16:(( nu mani tas uzcepa un lēnam lēnam kašķis pārvilktas uz 4 dienu strīdu . Ārprāts !!!!! Protams, ka 4 dienas ne strīdējāmies par textu, bet par savam pretenzijām vienam pret otru. Es atzīstu, ka man besi ( tas ta protams maigi sacīts), ka viņa bijuša sieva manipulē ar viņu un tas ka zābaks krata stulbi galvu, laba miera labad es takš neko neteikšu un nedarīšu nu lai dara ka grib, bet te jau ta sāls ka grib ir spēles un manipulačijas ar dēla palīdzību. Protams, ka tas knaukis jau neko nesaprot, bet man liekas ka bērnam ir labāk teikt taisnību nekā barot ar kādiem stulbiem tekstiem, ka viss kārtība, viņš jau ta ir pēc manam domām ņurņiks riktīgs, ka nokrīt no riteņa un ņuņā, bet OK ir jau viņam arī šādas tādas veselības problēmas, bet domāju ka tiek pataisits par nevarīgāku nekā ir patiesība. Un tātad 4 dienu strīds man liekas, ka beidzies ar kārtējiem veselības zaudējumiem un bez rezultātiem. Nesaprotu nu ka tasm vecim ieskaidrot, ka bijusi ir un paliek bijusi es taču neļauju savam ex diktēt noteikumus:(((( ta nu iekšēji veljoprojam cepjos un saku jau lēnam domāt, ka katram laikam savs ceļš ejams. Protams, ka es viņam saku OK nav problēmu dzīvo savu dzīvi es savu uz ko viņš atbild nekad dzīve es tevi vaļa nelaidīšu un aiziet Tev ar neļaušu. Esmu jau mēģinājusi godi sakot aiziet un tad mēnesis un esmu atpakaļ , pa to mēnesi viņš zvana un raksta katru dienu es neatbildu ignorēju tad trīs dienas guļ mašīna pie mājas lai parunāju un paskaidroju un gala es padodos. It kā jau mīļi, bet cik ilgi tā. Ai, mēs sievišķi esam tomēr dīvainas būtnes. :))) tā lūk man iet, vienvārdu sakot dikti raibi :((((<br />Plānoju nu gan vairs nepazust un tikt skaidrība jau pirmkārt pati ar sevi un pārējo tātad būs vien jāraksta kas un ka te!!!! :))))))urn:lj:klab.lv:atom1:belaa:240252012-07-10T09:43:002012-07-10T09:43:002012-07-10T07:49:17Z2012-07-10T07:49:17ZNu ko riktigs laiks pagajis kops te neesmu radijusies. Nu ir iestajies tads stresa periods kuru lai vieglak parciestu japieraksta seit. Man ta negribas atpakal tur kur biju es uz turieni negribu un tagad stradaju ka traka pat atnakot majas un jau gulta ielienot ja ir piedavajums skrienu un daru darbus savadak atri vien bus cels atpakal uz turieni kur nu galigi negribu. Lieku lielas ceribas ka viss bus kartiba un bus darbs tads stabils ka strada noteiktas stundas un protams laba samaksa. Stress jau par to ka pagaidam darbs bus vel divas nedelas un viss nav pagaidam man neka cita, bet ceribas jau neatmetu. <br />Sodien vispar tada saburzita jutos hmmm.....urn:lj:klab.lv:atom1:belaa:235732012-05-05T22:55:002012-05-05T22:55:002012-05-05T21:15:46Z2012-05-05T21:15:46ZŠodien sapratu, ka ļoti ilgu laiku sen te neesmu bijusi un kaut ko rakstījusi un un tagad ir pienākusi tā sajūta, ka vajag man šo īso mirkli būt te un uzrakstīt, jo tik daudz ir dzīvē nomainījies. Pilnīgi viss. Beidzot ar H esam kopā un dzzīvojam citā valstī kopā. Kā mums iet? Visādi it kā jau mierīgi nu uz visiem 100% te es jūtos labāk, bet ša brīža redzējumā man liekas ka jā OK kopā mums ir labi, bet pagaidām virzīt attiecības tālākā attiecību posmā negribu. Kas mani neapmierina nu ir dažas lietas, kas viņā neapmierina un tagad es mēģinu kārtējo reizi saprats vai spēju tās pieņemt. Piemēram mēs atnākam no darba mājās viņš momentā sēžas pie datora un es sāku taisīt est, pat neskatoties, ka mājās viņš ir divas stundas ātrāk. Jā par to es sadusmojos nedaudz uz viņu. Vai arī atnākot vienādi mājās vajadzīga kāda palīdzība, bet atbilde ir esmu ļoti piekusis OK es arī, bet man nav variantu man tad viss jāizdara. Zinu ka tie pa lielam ir sīkumi, bet kad tas notiekas no vietas tad es sāku dusmoties. Bet es arī nevaru saprats kāpēc es dusmojos, jo iepriekšējās attiecībās tā bija visu laiku un ilgu laiku savus 9 gadus un tagad es sāku par to dusmoties. Liekas dažbrīd ka esmu cietsirdīgāka palikusies, bet kāpēc? Netyieku biku ar sevi skaidrībā. Meita ar tādas dumības izstrādā, ka ārprāts un man tas besī līdz ārprātam. <br />Kad man krenķis par H izdarībām tad es visvairāk uz sevi dusmojos, jo viņam ļauju darīt sev pāri ( nu ne fiziski protams), bet tā apbižot sevi. Jā viņš vienmēr prasa lai piedodu, bet es tiešām sevi nesaprotu nu kur var tāda apātija būt uz vienu cilvēku. <br /><br />Vienu rītu meituks izdarīja lietas tāpat kā viņas tēvs un tad es sapratu cik patiesībā ļoti es uz viņu dusmojos par visu notikušo un tur jau neko neizmanīs. Mācos piedot. Vienu dien H izmeta jociņu, bet es to neuztvēru, kā joku un viņš man saka ka ar mani nevar jokot, jo es nesaprotot uz ko es atbildēju ka dzīves pieredze tāda ir bijusi un viņš man tā vēsā mierā ka nē bija tak tā un tā. Un tad es uz to situāciju paskatījos, ka tas pa tiešām bija un sapratu ak Dievs, cik ļoti ex man nodarīja pāri un kā es to pieļāvu, lai tikai saglābtu attiecības (laulību). Kā īstenībā viņš mani mocīja toreiz kā es raudāju, kā man sāpēja, kā es cīnijos un viss bija veltīgi un tikai stulba cerība deva spēku cinīties tagad skatoties uz visu notiekošo saprotui, ka uzreiz vajadzēja, kā ar nazi nocirst un tad tagad nevajadzētu raudāt un neatcerētos, kā savas dzīves šausmu stāstu. <br />Kā man gribas kādam uz pleca izraudāties un lai mani pažēlotu, jā esmu saļukusi nedaudz, zinu ka es vienmēr saņemos un ka viss būs labi un būs kārtībā un es vēljoprojām pieturos pie sava mērķa kur liela ņu ļoti liela daļa ir izpildīta.urn:lj:klab.lv:atom1:belaa:234082012-03-01T08:35:002012-03-01T08:35:002012-03-01T06:43:31Z2012-03-01T06:43:31ZNu pagājis, jau labs laiciņš un notikumi ar diezgan milzīgi, bet ņemšanās ar H turpinās vakardiens nedaudz sacepos un šodien ejot uz darbu domāju jāuzzvana sacīts darīts. Saruna nu tā, ko es ņēmos un ak šī sieviešu loģika, bet es pateicu, ka viņa attieksmes dēļ arī besos, jo nesen bija saruna, ka tad, kad viņš ir dabā un halturā runāt un rakstīt sms nevar nu Ok tad vakarā zvanu šim vakarā a tur tāds uzdirsiens ka redz filmu skatās momentāli skaipu izrubiju un viss nu nah man tad vajag ja jau tad nedrīkst un tad nevar tad kad drīkst un kad var un viņa atbilde šāda tad kad būs blakus. Uz ko es nu ok paskatīsimies, laikam pats sapratra, ka nošāva greizi uzreiz tad tu man nerakstīsi un nezvanīsi neatbildēju ne jā ne nē pateicu, ka pats, jau esi uz jautājumu atbildējis nu uz ko šis atjokojot nu ok mēnesi pacietīšos. Nu forši ka viņam joks, bet ja es tā analoģiski izdarītu būtu vii cik traki tad jau es būtu tā vainīgā, kurai redz tad bus cits vecis. Viens vakars un izbesija.<br />Vispār jau iet labi pildu savu ši gada sākuma plānu nu teikšu, ka lieliem soļiem viņš virzas uz rezultātu, kuru ļoti gribu un cerams, ka viss būs kārtībā.urn:lj:klab.lv:atom1:belaa:231932012-02-08T09:04:002012-02-08T09:04:002012-02-08T07:06:24Z2012-02-08T07:06:24ZŠonakt kā vienmēr ap trijiem pamodos un nenāk miegs man nu neko pa galvu visādas domas skaraida un pat raudās sāku. Es atzīstu esmu pārgurusi no visa, bet turos, un turos dikti pie sava mērķa, jo savādāk nevar un nedrīkst. Es nedrīkstu sašķīst.