1. Februāris 2012

• 1.2.12 13:58
• AAAA viss sāk notikties ar tādu sparu un enerģiju.
  NU tas ir jāpieraksta sīkāk. Piektdien no rīta mana mazā peka nošokēja ar tekstu, kuru es vēl līdz šim brīdim īsti sagremot nevaru. Atnācu uz darbu un ārprāts kāds depresņaks man bija un H pietrūkstas un viss besī ārā uzrakstīju viņam sms. Zinu ka depresīvu un gala rezultātā sarakste beidzās, ka visu palaižu uz pašplūsmu. Vakarā sazvanījāmies un tad sākās lielais tracis
  H: "Ko tu padomātu ja es tev tā atbildētu"
  E: "Neko"
  H: "Jā jā un es visu dienu strādāju ar domu, kas tev noticies un kā man to saprast"
  Tā mēs lamājāmies un līdz nometa klausuli, Tad jau man bija uznākusi histērija un šausmīgas bailes, ka ar šo slikto garīgo daru viņam pāri un varu pazaudēt viņu.
  Sazvanījāmies nākamajā dienā
  H: "Nu dārgā kas tad tev vakar no rīta bija uznācis"
  izstāstu visu savu krenķi un pēc tam viņa teikums tas tā, kā mnai sagriestu
  H: "Es zinu, ka nekas nemainīsie?"
  E: "tas tāpēc, ka es buksēju?"
  H: "Jā tu un nekas nemainīsies man ir ļoti laba intuīcija"
  Tas mani sagrieza bāc nefiga tu ieberzīsies šoreiz ar intuīciju un tātad kas ir izdarīts:
  1. Noskaidrots par bērnudārzu
  2. sasūtīti n-tie CV
  3. sameklēts tulks un atliek tikai summu samaksāt.
  Un aizvakardien un vakardien zvanot ak Dievs cik mierīgi un patīkami bija runāt. Un liekas, ka jau sāk pats ticēt, ka viss būs OK un tas atbalsts ooo nu tādu no viņa nebiju nekad sajutisi un sagaidījusi, bet ļoti patīkami bija. Tā apziņa ka mierīgi bez pārmetumiem runājam mmm tas bija burvīgi un viss tik skaidrs bez kaut kādu tekstu noklusēšanas, bez pārmetumiem ar lielām rupēm un mīlestību. Tā es sen ar viņu nebiju runājusi.
  Mēs pat precību jautājumus nedaudz apspriedām. Tasviss bija tik pašsaprotami.
  Nu un vēl palikās daži darbi un tad viss būs kā vajag un viss būs!!!! Cerams, ka viss tiks izdarīts šomēnesss.
• 0 rakstair doma