4. Janvāris 2012

• 4.1.12 15:10
• Nu ko atvaļinājums paskrēja kā jau vienmēr vēja spārniem, bet bija labs nu riktīgi labs.
  Vakardien pēc darba ar H aizlaidām līdz viņa mammai un likās man tik dīvaini, ka viņa tā mīļi manu vārdu izloka. Hmmm tiešām dīvaini man likās, laikam man jāpierod pie tā ir nedaudz. Braucot mājās man palikās tik skumīgi, ka H jau brauc prom un atvaļinājums jau beidzies un sāku neduadz asaras birdināt, bet viņš man neraudi sauļuk es taču takag vairs uz tik ilgu laiku prom nebraucu un tu brauksi pie manim viss būs kārtībā. Nu tiešām ļoti mīļi man likās.
  Pavadot uz lidostu drusku jau raudāt ar gribējās, bet noturējos, jo redzēju, ka viņam ļoti grūti ir, ka negribas braukt prom. Netipiski viņam dikti gribēja mani samīļot un sabučot, parasti mēs tā atri bez garām atvadām jo grūti, bet tagad to mirkli gribējās pavilcināt vēl un vēl. Nu neko tagad atpakaļ dzīvē ar jaunām šī gada apņemšām.
  P.S. H mani bildināja un nedaudz atrisinājām savus krenķīgos jautājumus.
• 0 rakstair doma