25. Novembris 2011

• 25.11.11 08:38
• Vakardien vakarā skatos facā manējais sēž domāju nu OK kkas jāuzraksta nu saku ar standarta cav. Tālāk sekoja viņa teksts, un pēc tam manējais: "skaidrs, jauku tev vakaru bučas" un tā bija visa mūsu saruna un vispār sāku dusmoties, jo man riebjas, ka kkas nopietns jāapspriež tā ir esmu noguris un citās dienās, kad es zinu, ka darba ir tik pat daudz cik iepriekšējās ir atbilde ai es eju bezmaz vai tusēt. Nu OK ej ar. Un no viņa puses netika uzrakstīts vairāk nekas, ne attā ne bučas nekas. Kaut arī es nakad kadu reizi nepasaku viņam bučas uzreiz ir a kur man bučas. Nu zinu jau ka tas ir tikai sīkums, bet tie sīkumi jau ir tik daudz savākušies, ka tālāk jau nav kur. Es šobrīd klusējot pārdzīvoju. Kaut kas man sāk vairāk un vairāk riebties, nu sāku lēnām besīties. Papildus bešuku rada viena lieta es te mēģināju šo to nopārdot nu it kā jau viss bija sanācis, mazu daļu ieskaitīja un tagad ir tāds riktīgi klusais periods, ne čiku ne grabu. Bet man neiet kopā, kā cilvēks var tā tagad brīvi rīkojās ar manu mantu un neliekas ne zinis, ka ir jāsamaksā nauda nu bāc biku riebjas man tas un visi vēl aizstā viņu, ka redz biku aizkērās, tas biku aizķērās jau ir ceturto nedēļu pēc kārtas. Dusmojos, jo tie kas aiztāv nu tad davai samaksājiet un miers mājās un nečakarējiet man smadzenes. Riebjas, ka man ir jābūt tai labai, kura tagad ņem un palīdz, bet es te skrienu un raujos uz visām pusēm un tie teksti nu pagaidi līdz pirtdienai nu pagaidi, cik ilgi un galvenais kāpēc man ir jāgaida. Nu bāc ja tev nav naudas tad neņem un man nepis smadzenes.
• 0 rakstair doma

• 25.11.11 13:38
• Šodien draudzene viena man teica tā jums ir jāizlmj kā dzīvot tālāk, jo tā nevar un es viņai piekrītu, ka tā nevar. Es gribu, lai man blakus ir cilvēks netikai 2 minūtes dienā sarunu un maz sms vai arī nevienas sms. Bet pazaudēt ar viņu negribu. Nezinu, bet nu jau runāt ar viņu par šo negribu.
• 0 rakstair doma