3. Novembris 2011

• 3.11.11 14:23
• Šodien ierados darbā nu galīgā neomā, bet nu jau nekas. Zinu kapēc man tā neoma bija redzēju vienkārši superīgu sapni, ka man ir vīrs tāds gara auguma vīrišķis spēcīgas miesas būves un atnākot mājās es viņam saku nu ko sieviņai buču dosi un viņš pienāca man klāt un ļoti samīļoja mani, es jutos, kā maza meitenīta, ka ir kas mani samīļo sabučo. Tik droši jutos, bet kad pamodos sapratu, ka tas ir tikai sapnis un dzīvē pagaidām man nekā tāda nav :(.
  Vakardien ar savu mazo peciņu gājām uz veikalu un meitiņa man saka mammu ja man nav tētis tad es H saukšu par tēti. Nu man jau protams sirds nepajokam sažņaudzās. Tas tētu jautājums mums ir ļoti sāpīgs, bet es ceru, ka ar laiku mazai pārāpēs tā sāpīte un būs jau labi, bet viss ko es varu izdarīt ir būt pekucītim blakus, kā laba mamma.Bet pašai jau protams no tā skumji ar paliekas.
• 0 rakstair doma