21. Oktobris 2011

• 21.10.11 23:49
• Cik nenormāli var pietrūkt man cilvēka. Kā gribas būt blakus un samīļot viņu. Šodien sazvanījāmies un pirmais vārds Dūdiņ af cik gan maz laimei vajag. Man ļoti patīkas, ka viņš mani tā sauc, kad mājās ir vienmēr sauc mani mīļvārdiņos, vārdā es nedzirdu, ka mani sauktu. Nu jau ļoti gaidu, kad satikšu viņu un samīļošu un sajutīšu, kā nobučo mani apskauj un samīļo.Nu un protams, kad pamīlēsimies. Tās tiešām ļoti pietrūkstas, bet kad tas notiek tad liekas, ka ilgi no gultas nelienam laukā, jo vienkārši baudam viens otru. Zinu, ka nedrīkst salīdzināt, bet ar viņu ir riktīgs Wau, ko izbaudu pirmo reizi dzīvē.
• 0 rakstair doma