11. Oktobris 2011

• 11.10.11 23:28
• Sēžu un domāju, vai ir vērts uztraukties vai moška mana fantāzija. Nu ir 50 uz 50%, bet vairāk jau liekas, ka nav fantāzija, jo kā pats kungs saka visi sīki fakti veido vienu lielu notikumu. Vispār jau laikam tas ir kārtējais viņa pārbaudījums uz to cik es spēju izturēt to vājprātu, nu teikšu godīgi ir jau viss uz robežas, ka man to nevajag, lai cik stipras jūtas ir, lai cik lieli plāni ir. Uzskatu, ka ir jāmīl sevi un tad citi tevi mīlēs.Greizsirdība, jā nenormāla tāda, ka veselais saprāts aizskrien paspēlēties citā laukumiņā. Uzticības trūkums jā pilnīgs, jo dzīve ir mācījusi, ka nevar uzticēties cilvēkiem, pat tam, kurš tev ejot guļ blakus un saka es tevi mīlu. Tās ir muļķības. Biju jau piemirsusi, ka jāvērtē cilvēks, pēc darbiem nevis vārdiem, jo tad kad palūdzu nedaudz no darbības (ko iepriekš bija pats teicis) nebija tie darbi, kaut arī pēc tam bija paskaidrojumi, bet nu laikam atkal ir periods manā dzīvē, kad sirds sāp līdz ārprātam, neziņa, nesaprašana, skumjas.....nu kad būs priecīgais periods. Zinu, jau zinu, ka viss, kas nodara mums pāri padara stiprākus, bet redz, es tā vairāk nevaru vienkārši nevaru.
• 2 rakstair doma