4. Oktobris 2011

• 4.10.11 09:48
• Vakardien bija diezgan murgaina diena un sapnis arī bija myrgains ko sapņuju uz šodienu. Pamodos dusmīga un ar dzīvi neapmierināt, bet nu jau esmu nedaudz savākusies. Tie sapņi jau manu ilgu laiku sākuši mani mocīt, bet mēģinu, jau visāī ar viņiem sadzīvot. Vakardien galīgi ar mīļoto nesanāca parunāties :( Vispār kka sen nav īsti sanācis ar viņu papļāpāt, bet nu nekas savilksies tik daudz informācijas un ka uzsēdīšos uz ausīm ilgi un dikti:) un nāksies mani noklausīties, bet domāju, jau ka viņam ar ir daudz ko teikt.
• 0 rakstair doma

• 4.10.11 20:33
• Dzīvē ir tā, ka viens no vecākiem velk to dzīvi, lai bērnam būtu labi, bet otrs vecāks dara abiem pāri. Šodien no tiesas apraudājos, ka meita pateica, ka viņai tēva pietrūkstas. Nu ko, lai pasaku savai pekai, ka viņas tēvs viņu pameta un tagad viņam pofigs, ka nu viņam jauna ģimene un viņa nav viņam vajadzīga, ka atstāja viņu, kad bija ļoti slima, aizskrēja, lai drāztos ar citu, nu ko lai bērnam pasaka. Kad bērns asarās izplūst un nesaprot, kāpēc tur iekšā sāp, kāpēc tad viņas mazo dvēselīti rauj ārā. Ar viņas asariņām es to cilvēku sāku vienkārši ienīst, ka viņš tā izdarīja, lai nekad neuzdrošinās nemaz nākt mums tuvāk klāt, es viņu vienkārši..... skatos uz viņu un neticēju ka biju precējusies ar monstru, kam paša bērns ir pie kājas. Nekad nedomāju, ka man arī tik ļoti sāpēs, ka asaras nespēšu noturēt. .....
• 0 rakstair doma