17. Augusts 2011

• 17.8.11 20:33
• Nu ko mans atvaļinājums beidzās, bet atvaļinājumu es pavadīju ar savu meitiņu un mīļoto, bija tik daudz vārdu pateikts un tik daudz izdarīts, bet gribas uzrakstīt, kaut ko, ko negribu aizmirst un tas ir, ka es redzēju cik viņš ir greizsirdīgs un kā viņš māk palūgt piedošanu, kā teica, ka mīl mani, kā skūpstīja, kā glāstīja, gribas visu te pierakstīt, lai nekad neaizmirstu. Spilvens vēl pēc viņa smaržo un cik patiesībā būs grūti aiziet gulēt, jo viņa nav blakus, bet gribu būt blakus viņam un tad, kad viņš man pateica, ka meklē darbu un nosauca vietu kur man liekas tas ir tik daudz. Ir daudz, kā viņš cenšas man palīdzēt, kā viņš par mani rūpējās, jā ir viņam grūti, jo bērnu viņam nav, bet man ir un man liekas, ka viņš ņem tagad pilnīgu dalību meitas audzināšanā ui viss tik nopietni un tik fantastiski pat ar kašķiem mums ir tā, ka nemāku ilgi es uz viņu dusmoties un mēs pasakām viens otram paldies un piedod, kas man liekas ir tik daudz. Šis manā dzīvē ir grūts posms, bet es esmu stipra un man viss izdosies. Vispār bez H, jau ir nenormāli grūti, kad nav viņa klāt, bet, kad ir es to baudu pilntiesīgi baudu. Ar viņu kopā ir tik labi un ir nopietni mēs bijām pie viņa radiem kurus viņš nebija redzējis astoņus gadu un es biju ar viņu. Viņš var neko neteikt, bet es vērtēju viņa darbus un tas ir nenormāli daudz, vismaz priekš manis.
• 0 rakstair doma