27. Decembris 2010

• 27.12.10 21:43
• Pat nezinu kā sākt, laikam ar to, ka beidzot patiesi ļaujos savā dzīvē notiekošajam un necenšos kaut kā visu izmainīt pēc sava prāta. Ir beigusies kaut kāda cīņa, bet ir sākusies cita cīņa. Ja iepriekš mana cīņa bija saglabāt ģimeni, laulību tad tagad mana cīņa ir par jaunām attiecībām. Jo es saprotu, ka manai laulības dzīvei ir pienākušas beigas. Es atzīstu to, ka ar vīru bija kopā forši un ejot gulēt es kaut kādā mērā ilgojos, pēc kaut kā jauna aizraujoša un tagad to visu piedzīvojot man liekas kaut kāds ārprāts ar manu dzīvi notiekas un es tam visam ļaujos un necenšos ietekmēt neko. Cilvēks, kas no pagātnes ieradās manā dzīvē, jau paspējis manu dzīvi sagriezt kājām gaisā. H ir fantastisks, bet ar viņu esmu nedaudz kā uz adatām un es pat zinu kāpēc tā ir, tas ir tāpēc, ka viņš sev ir izveidojis aizsargbarjeru un bieži vien dažādus faktus noklusē, vai nomelo. Vakardien naktī pēc fantastiskas dienas un vienkārši burvīga sex es uzzināju faktu(protams, diezgan stulbi pieķerot) ka doma bija viņam ar vairākām meitenēm un protams tas aizskar manu sieviešu pašcieņu. OK viņš ar viņām nebija ticies un gulējis, bet tomēr tēmas bija nopietnas par kurām bija runājis. H sadusmojās, ka es viņam sāku kaut ko izjautāt un izdomāja, ka savāc savas mantas ņem taksi un brauc mājās. Mūsu sarunas laikā īpaši nemēģināja man kaut ko skaidrot. Tanī momentā, kad viņš jau vilka apavus kājās es sapratu, ka ja viņš aizies tad mana un viņa spītība nobloķēs visu. (man pārskrēja acu priekšā, kā filma, kas būs tālāk un to ko es redzēju man nepatika, viņš manā dzīvē atkal ieradās pēc ļoti ilga laika posma un viss mūsu starpā, ir kā neticami, bet fakts. Tādu mistiku savā dzīvē es nebiju vēl nekad piedzīvojusi). Saruna pat nebija paaugstinātos toņos, kas manās attiecības ir bijis retums. Es viņam tikai teicu, kas tu iesi prom uz ko viņš man atbildēja, ka nepatīkot kašķēties un skaidroties. Es pateicu, ka gribu, lai viņš paliek. Viņš neko neatbildēja tikai vilka apavus kājās es uzdevu dažādus jautājumus uz kuriem viņš atbildēja vēl es pateicu, ka aiziet ir viņa izvēle. Saruna it kā pati no sevis arī izsīka, bet ar viņa paskaidrojumiem kas un kā es aizgāju mazgāties un ejot paprasīju vai iznākot viņš būs te uz ko viņš atbildēja tad redzēsi. Mazgājoties es domāju OK gribi iet prom ej es pakaļ nevienam neskriešu, ja tu to vēlies OK nav problēmu. Iznākot no dušas viņš sēdēja turpat, kur bija.Mēs aizgājām līdz gultai un iekāpjot gultā visu izstāstīja, gan kāpēc bija tā rīkojies, gan tas ko domā un ko jūt(man tas likās ļoti patiesi). Es viņu vairākas reizes biju provocējusi gan uz greizsirdību, kas man arī vakardien izdevās un es sapratu, ka man tas cilvēks ir ļoti dārgs un nedrīkst šaut pa strīpu tikai debīlu joku dēļ. Guļot man blakus viņš domāja ka es guļu, bet viņš man guļošai pateica, ka mīlot mani( zinu romantiski un var likties, ka tādas stulbības), bet viņš laiku pa laikam izsaka frāzes cik ļoti esmu svarīga viņam un tās vienmēr tiek pateiktas, kad es vismazāk gaidu piemēram klājot gultu vai kaut ko darot. Viss notiek tik strauji liekas ka tāda liela sniega bumba, kas veļas un veļas lielāka un lielāka. Es zinu un jūtu, ka viņš man ir ļoti svarīgs cilvēks, bet pilnībā visam notiekošajam ticēt, baudīt man neizdodas iespējams tāpēc, ka no vīra aiziešanas ir pagājuši trīs mēneši un man uzreiz tā viss pa nopietno. Drīz viņš aizbrauks uz pāris mēnešiem un es zinu, ka atbraucot daudz kas mainīsies, jo viņam nav ticības, ka es viņu patiešām gaidīšu un neskriešu tusēt pa labi un kreisi, bet tiešām sagaidīšu cilvēks savā dzivē ir tā aplauzies, ka viņš vienkārši arī nespēj pilnībā visam ļauties, jo bail, ka mani visi vārdi ir 0 vērtībā un man ir tieši tāpat. Esmu jau viņu vienu reizi gaidījusi un nebija jēgas to darīt ( nu protams tad jau mūsu vecums bija pavisam cits). Otreiz viņu sagaidīju tagad, kad viņš mani bija atradis. Stulbi iespējams skanēs, bet man liekas, ka liktenis mums parāda, ka esam viens otram īstie, jo iepriekš negribējām to visu saprast. Es protams nezinu, kas un kā notiksies, bet esmu devusi savu vārdu, ka viņu sagaidīšu mājās un ka es vēlos veidot nopietnas attiecības un es zinu, ka viņš arī to vēlas. Vai man ir vērts par kaut ko vēl pārdzīvot nezinu to jau laiks rādīs, cik viņa vārdi ir bijuši nopietni un ko patiešām viņš vēlās. Bet ar viņu es sapratu, ka manai iepriekšējai dzīvei tas ir ar vīru man ir pāri pārvilkta strīpa tur nu vairs nekas nav glābjams, jo es to vairāk nevēlos. Es vīram novēlu laimīgu dzīvi, bet ne ar mani kopā!!!
• 1 rakstair doma