18. Septembris 2010

• 18.9.10 18:19
• Nu ko gaidu cilvēka lēmumu vai viņš ar mums vai nē. Domas šaudās pa galvu. Kādu tad lēmumu cilvēks pieņems. Esmu nolēmusi, lai kāds arī tas lēmums būs viņš izmainīs visu manu dzīvi, jo pat ja viņš paliks man ir savi nosacījumi un tie būs ka viņam par mums būs jācīnās nebūs tā ka es palieku un viss es atkal cīnīšos. Nu protams, ja viņš pieņems lēmumu iet projām tad jau esmu izdomājusi divus variantus un tie ir viens es eju mācīties tur kur biju nolēmusi un cenšos izveidot kaut ko savu, bet otrs es braucu projām uz ārzemēm kopā ar mūsu meitu. Šobrīd man ir grūst laiks un tas principā tiek pavadīts uz tabletēm. Gulēt nevaru, ēst nevaru pa četrām dienām 3 kg nost, jo varu pa visu dienu iemocīt četrus persikus un vienu kafijas krūzīti sev iekšā. Esmu jau nedaudz sevi pār cīnījusi un esmu nedaudz māju uzkopusi un bērns vairs neēd pusfabrikātus. Par to man ir prieks. Visšausmīgākais ir tas, ka man nav ar ko parunāt, jo kam tad es to lai saku, ka mums viss bija OK un te no gaisa tāda ziņa.....
• 0 rakstair doma