Zinot to, ko nezināju, Sargājot, ko nesargāju, Aizejot un nepārnākot, Tukšumu ar gaisu lāpot, Ceļu savu māju...
Ticot tam, kam neticēju, Darot to, ko nevarēju, Dzīvojot, kā nedrīkstēju, Sevi atrast nepaspēju, Ceļot savu māju....
Raudāju un mierināju, Kliedzu, rājos, skumdināju, Dusmojos un smieklos grimu, Rāmā padevībā rimu. Dienām cauri cēlu māju...
Dienām cauri, naktīm garām Cēlu un vēl ilgi celšu, Līdz no pleciem nastu velšu Vieglāku par smilgu skarām. |