... starp jūtām un prātu... - Komentāri

Vakar jutos vienkārši drausmīgi. Neatceros, kad vēl būtu tik daudz raudājusi publiski... Pie tam, neviens mani nebūtu pažēlojis kaut ar vienu labu vārdu...
Palika pretīgas nogulsnes pēc vakardienas.... Un vēlme nekad vairs nedarīt to, ko darīju.... Kāda suņa pēc man ir jāuzņemas šī papildus pienākumu nasta, ja brīdī, kad es emocionāli salūztu un vairs vienkārši nespēju tā turpināt dzīvot, mani nevis atbalsta par to labo darbu, ko tik ilgi esmu darījusi, bet tiesā un liek justies kā noziedzniecei.