Tik baltas pārslas lēni pārklāj zemi... Un pati nesaprotu - kāpēc sāp? Kapēc? Vai pēkšņi viss ir citādāk? Nav nekas mainījies, bet sirdī tukšums Kā nezvērs asiem nagiem dzeļ un plēš... Es pazudīšu un no manis paliks Vien brīdis svēts, kad dzīvību devu... Vien brīdis svēts, kad spēju Dot kādam spārnus vēl un vēju...