2/23/09 11:44 pm
Runā skaidri un saprotami, nesteidzies, domā kārtīgi, saki tikai izdomāto, skaties acīs, pakļauj, neļaujies, viedokļa izteikšana ir svarīga vienmēr, arī, ja atkārtojies, arī, ja tas šķiet tikai tāpat vien, Tu runā ar viņiem, Tu nerunā ar sevi, iedomājies, ka Tu viņus drātē, esi traks, smaidi un nebaidies, Tavu pazemību šeit neviens nenovērtēs.
Mūsdienās labs pisiens ir zelta vērtē.
2/23/09 02:30 pm
tieši pirms gada iegādājos akusteni par 115 latiem (ar privātu atlaidi pie grišas). nemāku spēlēt neko vēl tagad, esmu bijis bezkaunīgs šai ziņā, joprojām nesaprotu, kur stāja šādai ignorancei visus tos gadus – daudz ko citu neizdarīt būtu bijis vienkāršāk. turklāt vienmēr esmu gribējis būt legāls dziedātājs, t.i., par kuru nebrīnās, ka dzied, kurš ir prognozējams. dz. dziedu tikai pa svētkiem, nekad nevar zināt kā beigsies, un vispār dzīvoklis vairāk ir pornpops; es gribu kā parasts čimčiks ar sintiņu).
man bija iedvesma, nākamās divas nedēļas apzinīgi praktizējos, ar normālām sekmēm un krutiem skolotājiem; pirksti kļuva cieti, uzmetās vairākas ādas. pie dažām neveiklībām un pauzēm beigās jau dudināju visādus paulus un ziņģes.
martā viss sagriezās, nomainīju apmēram desmit vietas (nū), vēl pēc tam vienkārši norāva jumtu, taram param. aizbraucu uz štatiem izpildīties. atgriežoties, viss bija citādi. mani brutāli rezervēja, un par kaut kādu gribēšanu vai vēlmēm vairs vispār nebija runas.
vakar nocēlu no krēsla, (šovbizness sauc, jau teicu) – ģitāra (š) ir otrā aiz smukajām meitenēm, es gribu dziedāt par mīlestību. varbūt, ka būšu labs spēlētājs un darīšu tautai daudz prieka. visiem, kam varētu būt tāda interese vai vajadzība solu – pēc trim mēnešiem raušu visus tos valšus, polšus un rosolus, jūs redzēsiet, bet tikai latviešu valodā – viņi ir vienkāršāki un tuvāk pie sirds, par īstu mīlestību.
2/23/09 01:26 pm
Vakar pamatīgi piedzēros viskiju. Tas ir diezgan netipiski, jo parasti vismaz dzeru ar kādu kopā vai dzeru mēreni.
2/22/09 09:34 am
Pēdējo dienu piedzīvojumi liek izvēlēties citu nosaukumu. Pēdējo dienu piedzīvojumi manī rada nesātību un dzīvotgribu, es nevaru sagaidīt. Turpmāk viss būs atšķirīgs un liksies iepretim; dr. principā neiebilst, izskatās, ka viņai vienalga. Es drīzāk teiktu – neapzinās vai arī negrib apzināties, izvairās. Viņa varbūt nesaprot. Skaidrs, ka tas būs saldi un kaifīgi, tomēr dažiem nopietniem par dzīvi onkuļiem ar stāžu būtu ko pateikt no visās labās sirds, lai pasaulē taisnība un miers. Un nekā ņirdzīga te nav, man ir tikai cerības.
2/22/09 07:39 am
Vārdusakot, ar steigu atkal jāpieslēdzas šovbiznesam un bungām, ko dažādu – pārsvarā romantisku un profesionālu – iemeslu dēļ pēdējos mēnešus esmu nepelnīti aizmirsis. Tas tomēr IR kruta. Citādi kļūstu par reālu kretīnu, kas (vakar, piemēram) tik zina kā sēdēt pie TV un gudri d. Tāpēc tikko kā trīs stundas ar metronomu godam notrenējos pie seta un nu jūtos krietni labāk. Atgriežas precizitāte, skaņas mīkstums un slaidās deju stīgas. Visi kratās līdz.
Šovbizness aiz bungām ir nākamais.
2/20/09 02:38 pm
1. laimīga bērnība
2. stabilitātes trūkums profesionālajā dzīvē
3. ieilgusi atturība kā prakse gandrīz visās jomās
2/18/09 02:15 pm
Ja man būtu nauda, es ielietu benžu un aizlaistu pie mammas uz laukiem, uz kādām divām nedēļām. Te jau nav dzīve.