Tik bezgalsen nav iedzerts... un re tagad no praata neiziet margarita, vai kaa nu vinju sauc. Glaazee ar saali uz malinjas.
Un jau kuro gadu man šķiet vasara kā garš augusts. Tāda jau vairs neizlabojamu lietu sajūta. Kaut kādi radioaktīvi mākoņi , plakanas ainavas un bezvējš dienas vidū.
Nekad jau arī nav gribējies piederēt tai pasaulei aiz augsto namu dzeltenajiem logiem. Vissmukāk no apakšas. No malas.
Sestdienas vakarā -
Roboti - tas ir skumji
Vācieši - tas ir sarežģīti
Melns taisnstūris x četri uz projekciju greznota ekrāna siluetā - glīti
Pozitīvi ļaudis skatās un klausās - tas ir patīkami
Bija smuki vesalas divas stundas
Ja tu redzi pirmslielupes ciematiņā mazā ieliņā zem pašdarinātas basketbolgroza uzpariktes bērneļu bariņu nošmulētu, kādus astoņus varbūt, un visiem rokās vienāds saldējums- zaļš ar nenosakāmi rozā, un tā vien niez rādītājpirksts nobildēt to visu bet fotoaparāta nav un tev galvā iešaujas doma rīt atnākt atkal, nopirkt astoņus saldējumus un paņemt līdzi to sasodīto fotoaparātu, tad paliek ļoti kauns. Tik ļoti ka ausis svilst.
Tātad īsi. Bija tā. Viņas nāca viena aiz otras. Sešas. Divas propellerenes un 4 reaktīvās. Maija vakars jau satumsa aiz lidostas mūra, skrejceļa ugunis te spožāk te. Un pļavas jau nepļautas. Un man liekas ka tā bija grieze. Baltā fordeļa jumts ieliecās maigā bogenā. Un tad pēkšņi aiz bērza parādījās pirmā. 2 starmeši taustīja zemi un zinu ka mani nepamanīja. Bet sirds salēcās un apmeta kūleni...un tad vēl vienu...Jo tieši virs galvas, tieši virsū. Un tad pāri jau tālu prieķšā un šasijas skar zemi un priekšgals vēl nē. Un tad tikai skaņa gar abām pusēm. Varbūt tā izskatās haizivs ja pārpeld gaišu vēderu? Man drebēja rokas. Goda vārds.
Navigate: (Previous 20 Entries)