Bērns ir ļoti lielais špičbuks. Vislaik tik darbojas un darbojas, un sauc "mammaaaaaaa, nāc šurp". Vakar gan, špičbukam izgāja bēdīgi. Pamodās un nevarēja pastaigāt, sāp kāja. pusi dienas pa dakteriem novazājāmies, bet šodien jau viss normāli. beibei atkal nav laika, visur jāskrien, jālec.. šodien atbraucām pie maniem senčiem. aizgājām uz mežu. beibei riktīgs stress par to, ka suņi neiet blakus ratiem. uztraucās, ka tik nepaliek kaut kur mežā.
man pašai ir tā, ka pārsvarā slīgstu vieglā neapmierinātībā pati ar sevi un nekādi šobrīd nevaru saprast kā ar to tikt galā. un ko vilkt man arī nav. man konkrēti riebjas viss mans skapja saturs. nu varbūt izņemot kādas divas kleitas un vienu džemperīti. par apaviem neizteikšos. un atkal jau krūtis sāp. hormoni dēm. |