Un vēl, vai Jūs pēc tualetes apmeklējuma mazgājiet rokas?

"... un tad es viņu kādā tumšā kaktā ar pusķieģeli sagaidīju..."
Manuprāt, labs pirmais ieraksts manā kriminālajā vēsturē.

Man viss ir apriebies.
Vai tiešām man vienīgajai riebjas visi cilvēki?

Laikam jau nebija prātīgi doties uz darbu ar 37,1, virpuļojoši pasaules skatu un mežonīgām galvassāpēm. Sakoncentrējos un tagad ir labi, tikai nevajag strauji kustēties;) Nemaz negribu domāt, kas būs vakarā.

Rīts.
Gardas brokastis un Rīgas sargi.

Jauns gads, jaunas iespējas visu salaist dēlī! LJG!

Gads tūlīt tūlīt beigsies. Secinājumi, kopsavilkums... Hmm, nez. Šis tomēr nav bijis mans veiksmīgākais gads, pati esmu sevi bendējusi gana daudz. Nākamais būs mans gads, es to jūtu. Vajag! Tākā, paldies un laimīgu Jums.

Mākslinieki var iet ieskrieties pret vēju ar visiem saviem vipendroniem!
Nuja, labāk pagulēšu.
He, vienbrīdi sirds noklapēja to jocīgo ritmu, bet tas bija uz pavisam mazu brīdi.
Vakar sapnī vismaz reizes 5cas ieslidēju no augsta podesta ūdenī, kur pilns ar akmeņiem, kritu, sitos. Katru reizi cēlos, lai atkal uzkāptu uz tā podesta, turpat kur visi. Neatceros kā, bet attapos pļavā, pie klints, kur tas podests, taču biju drošība, bija cilvēks. Un vilciens mani veda uz riņķi. Man izbeidzās nauda. Nokļuvu svešā mājā. Tad tiku kaut kur, kur mani gaidīja un aprūpēja.
Varbūt murgs, varbūt kāda zīme. Bet jāpieraksa bija.
Vēl bija detaļas. Tās te ne.

Man ir drausmīgi garlaicīgi.
Pat dzert nav ko.
Un man nav nekāda Zsv gara.
Nav pat ar ko parunāt.

.

Mūzika: The Pogues & Kirsty MacColl - Fairytale Of New York