Laikam es tieshaam driiz noticeeshu tam, ka par visu dziivee ir jaamaksaa, katram leemumam/riiciibai ir sekas/pretreakcija. Tas priecee un dotajaa momentaa mans ljaunais es mazliet priecaajas. Mazliet? LJOOTI! Veeljoprojaam nav iedvesmas!!!!! Laaa, laaa, laaaa:D
Viss atkal paliek dizhi pohuj. Gribas maajdziivnieku, ar ik pa laikam istabaa ieskrienosho Zhoru ir par maz. Vareetu zivtinjas, bet tas man atgaadinaatu vienu cilveeku. Lai gan tas diezgan muljkjiigi - uzskatiit, ka lietas mums atgaadina kaadu cilveeku. Lietas pashas par sevi jau neatgaadina, tikai mees pashi gjenereejam sevii atminjas, noveljot vainu uz kko citu. Taa vismaz es domaaju.