Pirms paaris dienaam redzeeju sapni, nav tas labu veestosh, jau reiz taads sapnis bija. Tikai shoreiz mazaak saapiigas sekas. Nakts ir iistais laiks, kad runaat par sapnjiem, shoreiz negribaas piemineet, taa saucamos, daydreaming. Es reti sapnjoju, tachu ik peec katra sapnja man ir nepiecieshams izanalizeet kaadus signaalus mans neapzinaatais praats ir devis. Viens ir skaidrs - sekss sapnii ir ljooti ljauna ziime:) Reiz man gadiijaas sapnii lekt ar izpletni(nekad dziivee tas nav dariits), jociiga sajuuuta, apzinoties, ka peec visiem fizikas likumiem man ir jaakriit uz leju, bet es celjos uz augshu.
Kaapeec es te nakts viduu seezhu un kko rakstu? Nez kaapeec pamodos, atkal pat miegaa mani saaka vajaat eksistenciaalaa vientuliiba. Atkal(vai varbuut turpinaas) saak kaitinaat visi niideetaaji un paargudrie, gribaas dazham labam vienakarshi iekraut pa seju. Hmm, ja taa viss turpinaasies, tad tieshaam es kaadu dienu paarstaashu runaat. Ja mani noseedinaatu un teiktu, lai staastu, kas uz sirds, diezvai es to vareetu, nekad jau iisti neesmu vareejusi. Tagad ne tik. Un tikai nevajag man paarmest kuutrumu. Nav iistas paarlieciibas par reinkarnaacijas patiesumu, bet dazhbriid liekas, ka mans gars ir tik ljooti vecs, ka visas pasaules peripeetijas tiek vienkaarshi ignoreetas. Ja taa, tad rodas paradokss, es veel jauna, bet gars vecs. Lai gan, pietiek sev glaimot.
Gribas doties kkur, vienalga kur, arii tiiri fiziski, jo savaa praataa es celjoju nemitiigi, esmu tur kur manis nav un, iespeejams, nebuus nekad. Un man shonakt ir garlaiciigi.
Strauji tuvojas 25, dziez nomirshu? Jau 14-16gadu vecumaa pateicu, ka 25ci un viss. Pagaidaam nav pietiekami laba iemesla, lai es taa nedomaatu. Neteiksim, ka es dizhi gatavojos, bet nu ik paardienas par to iedomaajos.
Nav obligaati jaanaak uz manaam beereem un jaaraud. Ha, kaads naivums, neviens jau taapataas nenaaks:) Labi, siikumi.
Nejaushi sarunaaju riitdien kino pasaacienu.