Arī par to. Pat kad iznākot no wc ļaudis atvainojas.
Galvenais, laikam bij skumjas, ka neesmu vairs Latvijā, par skumju sajūtu, par vēlmi sakraut mantas, par veselo saprātu, kurš liek palikt. Taču šobrīd Latvijas septembra sākums bij kaut kas tāds, kas nebij piedzīvots daudzus gadus, ar visu kartupeļu talku, ābolu lasīšanu un sabeigtu muguru.