Ir skumjas. Ir un palika. Mazliet pazuda. Visi pazuda, skumjas palika. Pat nesaprotu kāpēc. Kreatīva nav. Toties nejauku lietu izdarīju. Un tikko Jānis zvanīja. Jā, es gaidu, to puspiedzērušo purnu atpakaļ. Smerdelis galīgais, bet es viņu mīlu. Būtu man brālis, gribētu, lai viņš ir tieši tāds zasraņec.
Pīpēju, pirms stundas vai hz cik ilga laika, atcerējos filmu "Ceplis"- es biju varens un es būšu. Jā, dura, mierinu sevi. Bet vajag tā.
Un vispār man ir visjaukākie kaimiņi kādus vien varētu vēlēties(jā, Uldi, Tu esi lielisks, visjaukākais, vismīļākais, vissaprotšākais, bet es par pašreizējiem). Paldies Jums:)