Katram savādāka bērnības trauma un man liekas, ka tas ir diži feini, palūkoties pagātnē ne tikai ko darījām, bet arī ko klausījāmies. Bet vai tas padara mūs labākus/sliktākus, es domāju, ka nē. Vienkārši jaukas atmiņas:) (man liekas, ka mazliet ne pa tēmu, bet nu...)