Ābolus raut no koka ir kaut kas nenormāli kaulus lauzošs un netīkams. Atzīstos, man ļoti nepatīk.
Tā kā es dzīvoju laukos un retu reizi esmu pilsētā, arī interneta dzīļu jaunumus ieraugu krietni novēloti. To kas cibeklī sarakstīts izlasu. Feini, pāris minūšu laikā sabūt dažādu cilvēku vismaz pusmēneša dzīves notilkumos. Bet es Jums teikšu, ka laukos dzīvot nav nemaz tik slikti, savādāks dzīves ritms, uztvere un galvenais gadalaikus var nosvērot netraucēti. Piemēram, grābjot un dedzinot slimā kastaņa lapas, gājputni kaut kur ķērcot aizlido. Skuju, es to sajūtu mainītu pret sēdēšanu birojā. Lai gan, jā, naudiņu vajag arī laukos esot, tas gan.
Svarīgākos jaunumus pastniece katru dienu atnes, kas ciemā jauns un tā. Reku, pirmdien paziņoja, ka omes pusradinieks pakāries, onkam kaukādi 60-70 gadi. Bet runā, ka viņam dikti sāpējis un tā. Nu neko, 4dien bēres bija, es tur nebiju, bēres man kaukā ne visai + onkuli es nezināju.
BET pats galvenais, ka Annele, nu mana ome, kurai ir 90, vairs nesāk salasīt to kas laikrakstā rakstīts, sabrēcās, man jau žēl ir, bet es kaukā nespēju to izrādīt. Viņai ir acenes un lupa ar ko lasīt, tik un tā uz vakaru vairs neredz. Taču tas netraucē audzēt 100 un vienu puķi un krūmu, kuram es nezinu nosaukumu un visticamāk, ka nekad nezināšu. Čūkslieni visās malās:D
Nu tā kaut kā tā es dzīvoju.
Nē, es nedomāju, kā pelnīt naudu, kaut arī vajadzētu. Negribu! NEGRIBU strādāt naudas dēļ! BET vajadzēs.

Mūzika: Basta- Lyubov Bez Pamyati