Smaržoju pēc savām vienām no mīļākajām smaržām, patīkamu reibumu rada atmiņas. Gan labās, gan nepārāk labās.
Tik cik saprotu, Armani vairs tās neražo. Nu nekas, vēl maķenīt ir, īpašiem brīžiem, tādiem kā šis.

Mazliet par kaimiņiem:

• sanāk viņiem sataisīt piemīlīgas sejiņas un balstiņas, lai kko dabūtu no manis, tāpēc nakts vidū man nav vēlmes viņus klapēt par to, ka paši netiek iekšā miteklī;
• viņi mēdz dziedāt pie manas istabas durvīm;
• viņiem piemīt superspējas. Viens prot apturēt laiku, otrs vienkārši ir nindza;
• gandrīz vienmēr nolaiž poda vāku;
• viņi dalās ar alkoholu;
• viņiem lieliski sanāk pierādīt, ka es esmu dura:);
• par to, ka viņi ir lieliski,čakli(vismaz viens no viņiem), saprotoši, kolosāli, ūberforši utt., nerunāsim, sadomāsies, bet vajg kārtību!

Pagaidām pietiks.

Mūzika: Beck - Cellphone's Dead