Mākslinieki var iet ieskrieties pret vēju ar visiem saviem vipendroniem!
Nuja, labāk pagulēšu.
He, vienbrīdi sirds noklapēja to jocīgo ritmu, bet tas bija uz pavisam mazu brīdi.
Vakar sapnī vismaz reizes 5cas ieslidēju no augsta podesta ūdenī, kur pilns ar akmeņiem, kritu, sitos. Katru reizi cēlos, lai atkal uzkāptu uz tā podesta, turpat kur visi. Neatceros kā, bet attapos pļavā, pie klints, kur tas podests, taču biju drošība, bija cilvēks. Un vilciens mani veda uz riņķi. Man izbeidzās nauda. Nokļuvu svešā mājā. Tad tiku kaut kur, kur mani gaidīja un aprūpēja.
Varbūt murgs, varbūt kāda zīme. Bet jāpieraksa bija.
Vēl bija detaļas. Tās te ne.