Nu vo, esmu mājās. Puslīdz iepazinos ar pojebootins māti, ieradās pārāk agru. Pēc tam jau ši zvanīja un jautāja, kur ta pazudām. Brokastis piedāvāt gribēja vai:) Pasēdējām centrā, padzērām Carslberg, es aizgāju uz tirgu iepirkt ēdienu. Mani tur nevar laist, viens onka mani spēj apvārdot. Man ir dafujā svaigās gaļas, diez kā es visu sabāzīšu saldētavā. Mēnesim vismaz. Varu katru dienu gaļu rīt. Piedāvāju bezbiksis un blondajam pusdienas, nekādas atsaucības. Nu nekas, nekas. Varētu kāds aizlīst uz bodi.
Man ir jauna mīļākā dziesma - Ik rudeni. Ufufuf, vakar jau smuki padziedājām Dziesmu svētku repertuāru, secināju, ka man nav dziedamās rīkles.
Un es jau vakar biju ielīdusi gultā un nebiju plānojusi nekur doties, plāni mēdz arī mainīties.

Blakus sētā kaimiņi cep gaļu.Caur atverto logu gaļas smārds triecas nāsis.Tā vien prasās pievienoties.Nekur neiešu,sēdēšu gultā,skatīšos filmu par gremliniem.