Beidzot izlasiiju  Remarka "Ēnas paradīzē", jaatziist, ka necereeti ilgi lasiiju, bet nu diemzheel visaadi masu pasaakumi man trauceeja pilnveertiigi pieveersties darbam. Tachu secinaajums ir viens - Remarks zinaaja ko un kaa rakstiit!!!!

”Smagākā vilšanās bija atgriešanās -  atgriešanās svešatnē, atgriešanās vienaldzībā, apslēptā naidā un gļēvulībā. (..)  Nav iespējams atgriezties, nekas nestāv uz vietas – ne cilvēks pats, ne tas, kas līdzās. Kas paliek pāri – reizēm kāds skumjš grūtsirdības vakars, grūtsirdība, ko jūt katrs, jo paiet viss, un cilvēks ir vienīgā būtne, kas to apzinās un arī apzinās, ka šai apstāklī slēpjas mierinājums, lai gan īsti to nesaprot.”

Manupraat, ar to ir arii izteikts viss kaa cilveeks atgriezhoties no prombuutnes aarpus dzimtenes juutas un doma.  Sveshais starp saveejiem.

Garastāvoklis:: paardomaas