Šodien jauki pavadīju laiku ar vecajiem darba kolēģiem, priecē. Sabijām jaukā vietā papusdienot, tikai man nejauši gadījās savu neveiklumu daudziem cilvēkiem pielipināt, jo viss saakās ar to, ka noslaucīju no galda svaigās burkānu sulas glāzi(dikti garšīga sula bij pagadījusies). Attiecīgi apkārt cilvekiem sāka kaut kas krist ārā no rokas, cits pat paklupa. UN TĀ nav sagadīšanās.
Tagad ir vēlme fiksi sadarīt mājās darāmo, lai gan, nevajag jau vismaz sevi mānīt, un doties uz grāmatnīcu. Ir pienācis laiks:) Man tik liekas, ka es nopirkšu kādu bērnu grāmatu.