Dzīves teātris

beatrixe@inbox.lv — Wed, 28 May 2025 09:16:00 GMT

Man piektdien pēdējā darba diena šajā iestādē.
Un vienīgais, pa par ko man patiesi žēl, ka nesatikšu savus foršos studentus.
Un tās dažas kolēģes.

Pirms mēneša iestādes direktors teica, bet Ilze, ko tu darīsi bez šī darba?
Es beidzot sākšu rūpēties par sevi! Nevis vakarus un brīvdienas pavadīšu darbā.
Parakstīju vienošanos, ka neko neizpaužu, bet vai tad tas kādreiz ir mani traucējis?

beatrixe@inbox.lv — Tue, 29 Apr 2025 09:10:13 GMT

Pierakstu, lai vienmēr atcerētos, ja man uznāk nekontrolējama līdzjūtība

Pēc sarunas ar tēvu
"piezvani mammai, pasūdzies"

un viņš ļoti labi zin, ka mamma man nekad nav bijusi

beatrixe@inbox.lv — Mon, 28 Apr 2025 14:36:40 GMT

vakar ar bērnu biju uz pēdējiem GRIEĶIEM

pirms izrādes runājām, ka būs daudz nopietnāk, kā GRIMMI

pēc izrādes viņš teica, lai nekad vairs tā viņu nemānu, bija daudz skarbāk, viņš sen tā neesot smējies un šoreiz izrāde salauza viņa piekto dimensiju (viņš ir tik daudz citās dimensijās, ka es pat nemēģināšu viņu vilkt atpakaļ pie zemes)

viņš ļoti gribot satikt komponistu un pajautāt - kur var dabūt iedvesmu un kur paklausīties vēlreiz muzikālās tēmas no izrādes, JO ESOT TIK LABA MŪZIKA!!!
un režisoram arī esot jautājumi, tikai tie vēl jānoformulē

man jautājumu nav, es šodien (ne izrādes iespaidā) piedzīvoju Titānu cīņas, sapulcē uzvedos kā Narciss un pēc tam nolīdu pagrīdē lai novērotu Olimpu cīņas un padotu vietā jaunas galda tenisa bumbiņas cīnītājiem

tagad jāatgriežas no sabrukušā Olimpa uz tikpat sabrukušās Zemes un jāiet mājās

beatrixe@inbox.lv — Tue, 22 Apr 2025 17:05:10 GMT

Kolēģe pajautāja, vai es naktīs guļu.
Nē, nesanāk.

beatrixe@inbox.lv — Tue, 22 Apr 2025 16:47:07 GMT

Ļoti atvainojos
Man nesanāk lasīt
Man sanāk tikai salasīt tās divas priecīgās atmiņas no manas bērnības
Viena tā, kurā es priecājos lēkājot gultā, šī atmiņa bija ilūzija
Otra tā, kurā tētis atnācis no armijas un mani apskauj
Arī tā ir bērnības uzburtā ilūzija

Realitāte ir tāda, ka viņš mani ienīst. Par to, ka viņš dzīvo.

beatrixe@inbox.lv — Mon, 31 Mar 2025 14:27:11 GMT

No patiešām labajām ziņām, Arno vakar bija ar mani kopā uz teātri un viņam patika. Viss viņam patika. Ja komponists šo ierakstu lasa, tad nododu ziņu no Arno, ka viņš bija tas, kuram nogura rokas no plaudēšanas pašā finālā, jo bija dikti labi.

Man arī patika.
Es līdz dziļumiem saelpojos teātra gaisu, un ar katru elpu izelpu saprotu, kas ir tas, kas man pietrūkst. Man pietrūkst es, tā es, kāda es biju pirms

un šo es vispār gribēju noklusēt.

beatrixe@inbox.lv — Mon, 31 Mar 2025 06:51:41 GMT

Vienam vemšana un caureja no ķīmijterapijas, otram no kāda skolā noķerta vīrusa. Viss jau ok., ja nebūtu jāmaina poda uzlika, jo vienam vajag poda paaugstinājumu, otram tas paaugstinājums besī. Un es turpinu sēdēt un skrūvēt to podu nost un atpakaļ. Nost un atpakaļ. Nost un ātri atpakaļ. Un tad man pašai uznāk vēmiens. No tā, cik paredzama ir mana dzīve. Mana dzīve paies atejā, otrs jau tūlīt būs vesels, tur viss labi, bet tas pirmais, tur nekad nekas nemainīsies, viņš turpinās vemt, viņam būs slikti no ķīmijas, no vēža, no dzīves, no manis, no visa. Un tad būs viena laba diena un tad atpakaļ atkal viss. Un man ir slikti. Bet es turpināšu skrūvēt to podu, augšā un zemē, skrūvēt un skrūvēt. Lai vai cik slikti man no tā nokakātā poda, lai vai kā smird tās čuras. Man jābūt stiprai, man jābūt, jo šī mazā sistēma bez manis sabruks.

beatrixe@inbox.lv — Mon, 10 Feb 2025 20:31:11 GMT

Noskuvu tēvam matus.
Tas ne tuvu nav emocionāli satuvinoši, kā filmās.
Tas ir ļauni, tas iztukšo mani. Es zinu, ka viņam galvu sasildīs mana cepure, jo tā ir mīksta un silta, ar mīkstu iekšpusi, nekodīs galvas ādu viņam. Un sasildīs, kad viņš rīt būs ķīmijterapijā. Un tad viņš atbrauks mājās, tad mēs tiksim galā ar sliktu dūšu, caureju, vemšanu un viņš jokos un es arī, jo citādi nevar.
Mana pasaule bez jokiem sabruks pavisam.

beatrixe@inbox.lv — Fri, 17 Jan 2025 20:33:10 GMT

vajadzētu pierakstīt, bet grūti.

tētis no vakardienas ir Rīgā, slimnīcā. ķīmiju viņam nedarīs, jo viņš neizturēs. tas izslēdz operāciju. tas nozīmē, ka būs mājas aprūpē, kad viņu pēc visām pārbaudēm no slimnīcas izrakstīs. un viss. guli un gaidi, kad nāks tā stunda. vai arī ne, varbūt tomēr varēs operēt, bez ķīmijas. viss atkarīgs no metastāzēm, ir vai nav.

no rīta viņa balss telefonā izklausās enerģiska, vakarā smaga un sēcoša.

vedīšu rīt viņam pulksteni un kalendāru un kriminālromānu. un bārdas dzenamo mašīnu. gribot būt smuks. 6A nodaļa jau pati par sevi izskatās depresīva, toties personāls, kuru vakar sastapu, bija atbalstošs un saprotošs. un ārste godīga. bez cikicaki, tieši un konkrēti. novērtēju.

apsolīju sev neraudāt un neļaut emocijām ņemt virsvaru, pagaidām izdodas.

daudz runāju ar tēta māsu. un tas ir labi.

beatrixe@inbox.lv — Tue, 19 Nov 2024 12:29:44 GMT

ļaušu studentiem nākt biblotēkā tikai tad, kad viņi iemācīsies lamāties latviski.

beatrixe@inbox.lv — Fri, 08 Nov 2024 08:06:10 GMT

nupat aizsūtīju savus studentus pēc galda tenisa bumbiņām. ar skaidro naudu. jo, kāpēc gan ne?
vakar, ap astoņiem, pilnīgi nogursi sēžu uz balkona ar savu cigareti. komentārs no ielas - eu, klau, džeki, tagad nestrīdamies, skolotāja dzird!!! es kaut ko daru pilnīgi nepareizi un varbūt kaut ko arī pareizi, to gan es zināšu tikai tad, kad viņi pabeigs koledžu un sāks strādāt.

beatrixe@inbox.lv — Fri, 01 Nov 2024 06:40:32 GMT

1. novembris.
Beidzot uzvilku kleitu un rudens zābakus, apnikušas jau tās bikses un kedas.

beatrixe@inbox.lv — Thu, 12 Sep 2024 15:04:17 GMT

Esmu ļoti nogurusi no krievu valodas ikdienā.

beatrixe@inbox.lv — Tue, 21 May 2024 14:26:00 GMT

Bija 10kilogramīgs velna lops, tagad ir palicis skelets ar kažoku.
Es zinu, mans humors ir ļauns un melns. Man rūp tas kaķis, es zinu, ka viņam būs eitanāzija, tā būs labi un pareizi, bet viņš tagad guļ man klēpī un tik ļoti murrā, ka man žēl par visas pasaules nelaimēm un es varētu raudāt līdz rītam.

beatrixe@inbox.lv — Fri, 10 May 2024 18:33:39 GMT

Vai es biju uz izrādi šovakar?
Jā.
Vai man patika?
Ļoti.
Es sen nebiju sajutusi tirpas, zosādu un smieklus vienlaikus.
Un jaunais aktieris mani pārliecināja.

beatrixe@inbox.lv — Sat, 16 Jul 2022 12:04:56 GMT

lai viss nebūtu tik drūmi no manis, tad šodien esmu darbā arī smējusies un priecājusies. vienreiz ar policijas priekšnieku, vienreiz ar ķirurgu, vienreiz apsmējos, kad apmeklētāja ejot pa durvīm ārā vīram teica "cik labi, ka mani nesarāja par kavēšanu!". darbs man tiešām foršs. par skumjo šodien nē.

beatrixe@inbox.lv — Fri, 27 May 2022 13:06:23 GMT

Es ienīstu maiju. Man riebjas maijs. Ar katru gadu arvien vairāk. Es neesmu pavasara cilvēks. Rudens ir mans gadalaiks.

beatrixe@inbox.lv — Wed, 23 Mar 2022 09:35:30 GMT

par troļļiem.
pēc ik rīta aktuālo ziņu izlasīšanas, celšanās un velšanās samīļoju un pavadīju bērnu uz skolu, samīļoju un pabaroju kaķi. nokārtoju kārtojamo pilsētas centrā. braucu uz darbu, autobusā. un tur tāds satraucošs skats, sieviete pusguļus (ap 60), padusē kruķis, nevar īsti saprast, tur ir slikti no veselības stāvokļa vai slikti no patērētā iepriekšējā naktī. man nelāga pieredze ar insultiem, tāpēc metu savu ierasto nedrošību pie malas un eju jautāt, vai viss labi. jā, viss labi, neesot nakti gulējusi, tad nu iesnaudusies autobusā. man atvieglojums, no viņas pateicība, ka man rūp.
un tad no viņas izplūst teksts - ukraiņu bēgļi nelieši, ukraiņu bēgļi piekāvuši viņas attālo radinieku liepājnieku, kurš nu tagad reanimācijā, trīs esot metušies virsū viņam un situši par ne par ko, par to, ka esot latvietis. atļāvos iebilst, ka bēgļi no Ukrainas ir bērni un sievietes. un to, ka vīrieši attiecīgajā vecumposmā no Ukrainas vienkārši izbraukt nevar, viņi aizstāv savu valsti, savu ģimeni, savu zemi. pabļaustījās vēl, atbalstu nesaņēma. dabūja manu skarbāko un ļaunāko acu skatu un pārējo pasažieru aizgriešanos. viņa izlikās aizmiegam. gulošs trollis ir mierīgs trollis, lai tik guļ un nebļaustās.
bet man pārdomas. ko darīt tādā situācijā? klusēšana bija šoreiz iedarbīgāka, bet ko man būtu jādara, ja viņa ar to kruķi man būtu metusies virsū? jo daudz jau netrūka. tādā Liepājā dzīvoju.

beatrixe@inbox.lv — Thu, 07 Oct 2021 18:50:25 GMT

citstarpā, par profesiju, izglītību un tādām lietām.
manas tuvas radinieces darba vietā apkopējai ir lielāka alga un sociālās garantijas kā man manā ar visu manu augstāko un divām profesionālajām. pašvaldības iestāde.
un zin ko, es ar lielāko prieku to apkopēju aizvietošu (antivaksere brīvprātīgā pārdomu atvaļinājumā), ja būs iespēja, tad arī ar turpināšu.

beatrixe@inbox.lv — Thu, 07 Oct 2021 15:09:27 GMT

pa ceļam pēc mana pirmklasnieka uz skolu satiku citu pirmklasnieku no Arno skolas.
šis tāds viss priecīgs: čaaau! es eju mājās!!!
es tāda visa: nu jauki.
šis: jā! man mamma atļaus iet vienam katru dienu, ja es aiziešu pareizi.
es: lai tev veicas!
šis: priecīgs aizskrien (cerams, ka māju virzienā)

tai pat laikā man liekas, ka es savu pirmklasnieku līdz pat pamatskolas beigām katru dienu pavadīšu un sagaidīšu :D ne jau tāpēc, ka nevarētu palaist viņu vienu vai nevarētu viņam uzticēties, tik tāpēc, ka viņš joprojām dzīvo kaut kādā multeņu pasaulē.

šodien atzinās, ka savu pusdienu kastītes saturu dala ar Gabrielu, tāpēc vienmēr ir izsalcis pēc skolas. nu jauki jau no vienas puses, bērns prot dalīties, nav skops. no otras puses - ne es, ne viņš neko nezina par Gabrielas diētām un apstākļiem. situāciju izrunājām. ko darīt tālāk - es nezinu. jāpadomā. varbūt jādod līdzi vairāk ēdiena, lai pietiek abiem (variants nolikts pie nederīgajiem). jāvēro situācijas attīstība ilgtermiņā, ja Gabriela turpinās būt izsalkusi un apēst pusi no Arno pusdienām, tad jāsāk ar klases audzinātāju un sarunu.

beatrixe@inbox.lv — Fri, 30 Jul 2021 15:51:50 GMT

Atradu kaķim brāli. Tikpat melns, tik ar īso spalvu.

beatrixe@inbox.lv — Thu, 29 Jul 2021 16:32:57 GMT

Darbā ir tieši tik daudz darba, ka jau otro dienu atnācu mājās ar darba kurpēm kājās.

beatrixe@inbox.lv — Wed, 28 Jul 2021 09:55:14 GMT

meklēju tekstus soc tīklos, zinu, ka bija tēma - kā runāt ar vēža skartajiem.

beatrixe@inbox.lv — Sat, 03 Jul 2021 11:21:03 GMT

ja šinī karstumā neizkusīšu (darba telpās iekšā ir daudz karstāk kā ārā un ārā ir jau ļoti karsti), tad vakarā iešu uz teātri. es. un uz teātri. iešu. es. pilnīgi neticu tam, ko rakstu, bet biļeti jau dabūju. es un uz teātri. klātienē. teātra zālē. manā mīļākajā rindā. teātrī. ja neizkusīšu no karstuma, tad izkusīšu no prieka.

beatrixe@inbox.lv — Sat, 05 Jun 2021 12:15:14 GMT

skalā : no 15.14 līdz 16.00 tu esi cik ļoti apvainojusies?
16.00