|
|
|
Februāris 28., 2006
19:04
notīri tos cimdus no rokām!!!- tāda es šodien gāju pa parku un rājos. laba tāda diena bija, līdz brīdim, kad vienu no retajām reizēm pa šiem gadiem kāds pamanīja, ka esmu mainījusi matu krāsu. un tad viņš pajautāja- kāpēc. es neteicu, neatbildēju, noklusēju. es nepastāstīju par briesmīgāko dienu manā šogadā. par dienu, kad gribēju nebūt, par dienu, kad gribēju būt bez visa, kas apkārt. par to, ka izturēju, bet ieplaisāju. lai salīmētos, aizgāju, nokrāsoju matus. un paceltu galvu tās pašas dienas vakarā gāju garām. uzspļāvu mīlestībai, uzspļāvu sev, viņam, no kura es tajā rītā atvadījos, pavisam. kuru ar sāpēm izdzēšu, dzēšu arī šodien. nē, man nevajag. viņš nekad neuzzinās, cik ļoti man sāp. nevajag. bet viskijs bez viņa tik labi vairs negaršo, diemžēl jāatzīst. iešu, iedzeršu vēl. vakars vēl garš.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
