|
Jūnijs 30., 2017
beatrixe | 21:44 šovakar meklēju sevi un atradu sen pierakstītu sms no kāda tuva cilvēka, viņš gan jau sen nav tuvo lokā, bet tāds laiks bija un bija skaisti:
"wake up, u have just a minute to fix your make up! Es vakar pazaudēju pasi dzīvoklī. Meklēju visu rītu, līdz atradu to uz radiatora. Tagad domāju- nafik man tā:)"
mūsu dzīves ir pinušās, uz brīdi sapinušās, un pēcāk aizpinušās citur. tāpat arī ar citiem man tuviem un mīļiem cilvēkiem. par katru esmu priecīga un laimīga. es nezinu un nesaprotu, kas un kā ar mani notiks tālāk. un es nezinu, vai tas ir veselais saprāts, šizofrēnija vai kādi citi smadzeņu darbības traucējumi, varbūt tā vienkārši jābūt, tiešām nav ne jausmas, bet man sajūta, ka esmu mīlestība. tā es katru rītu sev saku mostoties un tā es saku, kad gulēt eju. es esmu mīlestība. dzīve ir dzīves mīlestība, nekas cits. lai vai cik grūti, mīli dzīvi, mīli brīdi, mīli sāpi un mīli prieku. es esmu mīlestība, dzīve ir mīlestība, pārbaudījumi ir mīlestība.
sāpes ir mīlestība. sāp par tiem, kurus mīlam. un pienāks diena, kad būs tikai un vienīgi mīlestība, bez sāpēm. gribu ticēt, tas pietur.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |