|
|
|
Janvāris 7., 2013
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) beatrixe | 23:04
manam opim šodien 87. izrunājam visas štelles, un tad viņš saka, ka pie manis grib dabūt grāmatu, bibliotēkā. vecu tādu, vēl no Latvijas laikiem, kad viņš maziņš puika vēl bija, bet jau mācēja lasīt. esot iespiedusies atmiņā, gribot pārlasīt. visu izdarīšu, bet to grāmatu dabūšu.
manam opim ir tāda īpašība - lai vai kur es strādātu un ko darītu, viņš lepojas ar mani. ja arī sastrādāju muļķības, viņš prot par mani un ar mani kopā pasmieties par to visu.
šovakar arī, izstāstīju viņam daļu savu kreņķu, viņš saka - gada sākumā visi kreņķi gadījušies, tātad viss pārējais gads būs mierīgs un laimīgs. un es viņam ticu. kaut gan ir tā, ka lietas neattīstās, kā vajadzētu un problēmas vēl tik tikko sākušas risināties, es viņam ticu, ka viss nokārtosies.
es gribētu būt tik stipra kā viņš. karš, bads, darba nometne, vājprātīgais mājupceļš kājām, nepatiesā apsūdzība un cietums, vēzis, paralīze, visu viņš pārvarējis un izcietis, tagad atkal priecīgs šiverē pa darbnīcu, kārto lietas un katru dienu kalendārā ieraksta gaisa temperatūru.
un es te atļaujos sēdēt un domāt, ka man grūti. nekas man nav grūti, tikai savu pakaļu vajag kustināt vēlamajā virzienā.
gribēju pierakstīt vēl vienu teikumu, bet iedomājos ko opis par to teiktu, viņš teiktu - nenosodi nevienu, pirms neesi staigājusi viņa kurpēs kaut dienu.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |