|
|
|
Oktobris 16., 2012
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) beatrixe | 01:26 - naktis ir mans gada laiks
kaut kāds foršais pirmdienas pārdomu vakars. gaiši un viegli, kaut arī ārā pilnīga tumsa, rudens lietus un rūgts gaiss no trūdošajām lapām ieveļas pa atvērto logu (pieslēdza apkuri!).
laika pārbaudi iztur tikai stiprākie. maz man tuvo cilvēku apkārt palikuši, bat palikuši tie vērtākie. pēdējais pusgads manā dzīvē nav bijis no tiem vieglākajiem un vienkāršākajiem, esmu bijusi neciešama, nepieņemama ar savu ne pārāk adekvāto rīcību un visi tie negadījumi, kas bijuši nejauši, tikai tāpēc, ka nejauši, un arī tādi, ko pati esmu provocējusi. ir tādas lietas, kas atrisinās pašas no sevis, un ir tādas, kur jānogrimst līdz pašiem elles dziļumiem, lai saprastu, kas ir kas un ko tas maksā. neesmu uz pareizā ceļa vēl, bet vismaz virziens ir zināms. visas labās lietas man vēl tikai priekšā.
pacietība atmaksājas. nesastrēbu karstu, nesarīkoju histēriju par sīkumiem un neuzmetu lūpu. savaldījos. un tagad pati par sevi smaidu, dažreiz nevajag saņemt atbildes uzreiz, dažreiz tām lielāka jēga ir pēc laika, tad tās ir saprotamākas un dod daudz lielāku gandarījumu. neviens nevienam nepieder, bet kopā būt ir lieliski, kaut arī domās un no attāluma. pieaugušo un nobriedušo cilvēku priekšrocība.
vienlaikus cīnos ar savas iepriekšējās dzīves sāpīgo un slimīgo attiecību pieredzi. ar gribasspēku un to pašu labo pacietību ir izdevies atbrīvoties no mazas daļas. nu jau vairāk kā mēnesis, es neatbildu uz zvaniem, un atbildu uz katru trešo sms, un arī tikai pieklājības dēļ. negribu, lai viņš domā, ka man vienalga. galu galā tie bija četri gadi no mūsu dzīves, līdz pat skeletam tuvi un atklāti, nav neviena cita, kas par mani zinātu vairāk, un nav neviena cita, kas viņu zina labāk. bet beigas ir beigas. ir gan bijuši vājuma un atkritiena brīži, naktis, kad tumsā blenžu laukā pa logu aiz tam, kā man gribas atbildēt, bet es ciešos un ciešos, un man pat izdodas aizmigt pret saules lēktu saraudātām acīm. bet tas iedomu gaisa balons, kas ar visām manām labajām domām un laba vēlējumiem viņam, tas, kas vēl tepat starp baznīcu torņiem maldās, tas pamazām jau sāk attālināties. mieru, pacietību un daudz citu labu domu un lietu vietā, un gan jau man izdosies no tā visa atstāt sev tikai labāko un vērtīgāko, nedomājot par to sāpīgo un skaudro, kas tajā visā bija un ko man vajadzētu atstāt slēptajos atmiņas kaktos, no kuriem nekad nekas neceļas augšā. aizmirsīšu.
un pēcpusdienā saņemšu kādu ļoti svarīgu atbildi, visi labie spēki būs ar mani un tā būs pozitīva, es tam ticu, un tā tam būs būt!
|
Reply
|
|