|
Oktobris 12., 2012
beatrixe | 23:40 tas, ko es neatceros, netraucē man dzīvot. no tādas puses skatoties, ir daudz kas tāds, ko gribētu aizmirst. un te atkal ir tā pretruna, ka viss, kas ar mani noticis, padara mani pieredzes bagātāku un dzīves gudrāku. vienkārša izvēle: muļķis un laimīgs, vai gudrs, bet ne pārāk laimīgs. diezgan ironiski.
atnācis mans mīļākais gada laiks, nolēmu samainīt apavu plaukta sastāvu, vasaras skrejamos apavus samainīju pret rudens brienamajiem. un, kas to būtu domājis, starp brienamajiem ir arī zābaki uz papēžiem! labi, ka mana apakšā dzīvojošā kaimiņiene ir pakurla, tie papēži mani tā savilināja, ka tagad rokos pa skapi, lai piemeklētu ko rudenim un zābakiem atbilstšu. atradu! melnus ādas mini svārkus. svara atgūšanas diēta darbojas, jo beidzot man tie svārki arī der un nependelējas ap vidukli. man gan tagad būtu jānodarbojas ar nopietnākām lietām, jāraksta mativācijas vēstule un CV divos variantos, un muļķīgi, ka šitādā apģērbā nevaru iet uz darba pārrunām. vismaz labi, ka spogulis un kaķis piecieš visu. kaut kāds tāds diezgan priecīgs piektdienas noslēgums padevies.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |