|
Marts 12., 2012
beatrixe | 01:29 tā jau ir, tu cilvēks pats nemaz neapzinotie un negribot ietekmē citu cilvēku dzīvi. kamēr tā svece sprakšķ plauktā augšā, es te lejā domāju savas zemes domas. es šobrīd visu daru pilnīgi šķērsām. visu. pilnīgi visu. citādāk nemāku un arī nesanāk. ļoti mēģināju pieķerties tiem darbiem, kas bija svarīgi pēdējās nedēļas laikā. rokas neceļas. varbūt rīt no rīta, jo nebūs cita varianta. varbūt atradīsies cits variants un es nospļaušos par visu un būšu atkal es pati.
bija man šovakar saruna ar cilvēku, ko ļoti cienu. par nogriešanu. es zinu, ka vajag nogriezt, jo sāp. bet arī tas nogriešanas posms ir sāpīgs. nogriežot es sāpināšu, nenogriežot sāpēs man un arī nogriežot man sāpēs. būtu jādomā uz priekšu un par sevi, bet es neesmu tāda, man nesanāk un nepatīk likt sevi pirmajā vietā, sūda empātija. un arī iespējamā aizbēgšana neko neatrisinās. kaut gan tā būtu daudz vieglēk, prom no visa, kas traucē man būt tam cilvēkam, kas es biju un kuru es mīlēju tādu, kāda es biju.
manā vārdu krājumā nav tādu vārdu, kas aprakstītu manas šābrīža sajūtas. ar pisnaf nepietiek, un stulbi arī.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |