|
Jūlijs 20., 2011
00:14 varbūt, man vienkārši ir bail. varbūt, ka man parkinsons, varbūt vēzis, varbūt alcheimers, varbūt jebkas, varbūt, ka viss no galvas, varbūt no nogurušā ķermeņa, kam apnicis mans dzīves veids. varbūt, no pārprastās mīlestības, kas nebeidz beigties. brīžam ir tik labi, ka gribas raudāt, bet nesanāk. un tad gribas raudāt no tā, ka ir tik briesmīgi, ka sienas, grīda un griesti klūp virsū. cilvēki palīdz, bet nedrīkst jau visu laiku prasīt, lai kāds ir kopā ar mani tikai tāpēc, ka man ir slikti. galu galā, tādam gudram un pieredzējušam, un pieaugušam cilvēkam vajadzētu mācēt pašam tikt ar tiem sūdiem galā, cik tad var man rociņu turēt.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |