|
Maijs 16., 2011
22:32 mūsu dzīvoklī ir atkal tukšas trīs kumodes atvilktnes (šitais vārds man liekas tiešām smieklīgs) (un es netieku vaļā no vārda "mūsu"). kā es to atzīmēju? aizmuku no darba, iedzēru šampanieti, vairākas miega tabletes un tagad ļoti ceru, ka izdosies aizmigt. vakarnakts bija šaušalīga, sākumā dumji blenzu griestos, tad televizorā un tad skatījos, kā saule lec. ap sešiem iemigu, murgoju par vemšanu un to, kā no rokām ādu plēšu nost, un zem ādas man dzīvo dzelteni, pretīgi kāpuri, kas pārtiek no vēmekļiem. ja tām būtnēm, kas mani radījušas, ir plānā kāds labāks variants, kā man dzīvot, tad lai viņi ļauj man to piedzīvot jau rīt, citādi man pašai ar savu spēku nepietiek. vajag palīdzību no malas. citreiz es domāju, kaut es varētu tā pavisam vienaldzīgi dzīvot, lai mani nekas neietekmē, lai mani nekas nesāpina, lai esmu tāda auksta un nejūtīga, kā, es nezinu, kā kas, bet nejust visu to, kas notiek. kaut gan, esmu solīti tuvāk, raudāt vairs nespēju.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |