|
Marts 13., 2011
beatrixe | 23:37 nācu mājās no festivāla, kas manī atstāja diezgan lielu tukšumu, jo beidzās. nav vairs vakari, ko gaidīt ar satraukumu un pucēšanos, nav kulisēs jādrebinās satraukumā, ka tik ko nesalaist grīstē. saņemts pats labākais paldies pasaulē (ja tu esi, tad es zinu, ka viss būs kārtībā). nācu pa paralēlo pelēko ķieģeļu svītru, kas iebūvēta trotuārā. klausījos suņu pavasara dziesmas. klausījos arī sevī. sevī klusē. nav nevienas balss, kas ar mani runātu. tik ļoti gribētu kādam pastāstīt, bet nav neviena. šobrīd ar mani runā veļas mašīna un izsalcis kaķis. ko es viņiem tādu varētu pateikt, lai viņi man atbildētu to, ko es gribu dzirdēt par visu visvairāk pasaulē?
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |