|
|
|
Jūlijs 13., 2008
15:24
pasaule man apkārt mainījusies, kļuvusi tāda mākslīga, uzpūsta un iluzora, tik maz īstu, dabīgu lietu. visa tā politika, ekonomika, tie projekti un savienības, reliģijas, attiecības un vientulība, visas tās mākslas un zinātne. tas viss ir cilvēka prātā izveidots, apstrādāts un izrealizēts. ziņas, ko raksta un stāsta. likumi, ko pieņem un kurus pārkāpj. intrigas, meli un pāridarījumi. pašlabuma meklētāji, tik maz nesavtīgu cilvēku, tik daudz melna nenovīdīguma un skaudības. tas, ko cilvēki uzbūvējuši, tas ir tik nestabils, viens maigs elpas pūtiens un visa pasaules kārtība, ko cilvēku mazās, nejaukās roķeles ir būvējušas, tas viss aizlidos kā pieneņpūkas nebūtībā. un viena no retajām vērtībām- daba- arī to šīs mazās roķeles posta un ārda. ar saviem, sardelītēm līdzīgajiem, alkatīgajiem pirkstiem, ar savām dumjajām, iepelējuša kažoka paliekām pildītajām smadzenēm. es nezinu, varbūt manī kas mainījies. gribu redzēt ko labu, skaistu un patiesu. tanī pat laikā gribu, lai mani privatizē, saremontē manu jumtu un rūpējas par mani, lai mani nepārdod un nepiepilda ar liekiem krāmiem. esmu tāds pats egoistiņš ar sardelīšu pirkstiem un penicilīna pilnām smadzenēm, kā visi pārējie.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
