|
Marts 10., 2008
beatrixe | 18:52 tā vietā, lai tagad saņemtu sevi rokās un sāktu beidzot strādāt, es stumju mutē jau kuro siera bulku, našķojos ar kefīru un bumbulējos pa internetu. vakar vakarā, tā vietā, lai ietu gulēt un normāli izgulētos, es ilgi sēdēju karstā vannā un kreņķējos par to, ka kļūstu veca. smieklīgi. ir, piemēram, daudz tādas lietas, kas mani vairs nesatrauc, par ko necepos un vispār pret visu attiecos daudz mierīgāk. tas viss nāk ar vecumu un pieredzi. bet, lai nezustu tas kreņķu līdzsvars, tad par tām lietām, kas manī vēl spēj izraisīt kaut kādas emocijas, tad nu par tām es ņemos 10-reiz dziļāk, kā pirms pāris gadiem. vakar, piemēram, izlamājos ar brāli pa telefonu, ka viņš nav adresi nomainījis un viņam sūtītās vēstules no policijas nāk mūsu omei, un viņa lieki satraucas. vai piektdien. gandrīz sāku strīdēties ar kolēģi par tādu tēmu, no kuras neko nesaprot ne viņa, ne es. toties mums abām ir VIEDOKLIS (atšķirīgs, protams)! tad vēl nedaudz dabūju ieskatīties netīrajā dejusvētku finansiālajā pusē, tā gan mani nesakreņķēja, toties atstāja dziļā neizpratnē, diez, par ko gan tie cilvēki domā, kas taisa tās šmuces sev un citiem? vai varbūt tā mūsu valsts ir tik tāda šmucīga, ka nevienam tas sen vairs netraucē (šinī gadījumā gribas teikt veco, labo frāzi "tas, ko es nezinu, netraucē man dzīvot")? vēl? izrādās, ka tas vīrietis, pie kā bijis 9-gadīgais puišelītis (kurš mums te Liepājā bija pazudis) ir tas pats, pie kura pirms kāda laika bija mūsu skolas cits pazudušais puišelītis. daži sabiedrības locekļi ir kropli. tā lūk, pāris lietas un līdzsvars atgūts. tagad man, lūdzu, pāršķiriet nākamo- baltu- lapu, lai var smaidiņu iezīmēt. lielu, treknu smaidiņu!!!
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |